Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām. 

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša: 

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Sākumā mums bija doma braukt uz citu pilsētu, bet, kad sāku pētīt lidojumus uz Angliju, tad vienīgie piedāvātie galamērķi bija Liverpūle vai Londona. Zināju, ka Londonā būs pārāk dārgi dzīvot un nespēsim to atļauties, līdz ar to Liverpūle šķita kā laba alternatīva. Tagad esmu pateicīga, ka viss tā notika, jo, ceļojot pa šo valsti, Liverpūle man patiesi šķiet mīļākā pilsēta no visām, kuras esmu apskatījusi.

Jūsu īstais vārds ir Irēna Straume, bet visos sociālajos tīklos sevi piesakāt kā Monami Frost. Kāda ir šī segvārda nozīme, un vai un kā tas palīdz paspilgtināt identitāti, iedot starptautisku elpu?

Šis vārds ir cēlies no dziesmas, kuru mans vīrs ierakstīja CD un uzdāvināja man pirmajā randiņā. Viņš šajā diskā bija sarakstījis visas dziesmas, kuras liek domāt par mani. Viena no tām bija dziesma – Mark Frost (Mon Ami) no latviešu postroka grupas Solaris. Šī dziesma mani līdz sirds dziļumiem uzrunāja, un man tās nosaukums šķita ļoti skaists. Frost angliski ir sals – mani vienmēr ir fascinējusi ziema. Savukārt mon ami franču valodā nozīmē mans draugs. Saliku visu kopā, un sanāca Monami Frost. Man šķita, ka izklausās ļoti skaisti. Brīdī, kad izveidoju Instagram kontu, tad tā nosaukumā ieliku šos vārdus. Domāju, ka vārds man ir palīdzējis tikt tur, kur esmu, jo arī citi tajā pat neapzināti saskata skaistumu un unikalitāti.

Esat minējusi, ka esat sava vīra – pasaulē slavena tetovēšanas meistara Anrija – mākslas darbs. Vai tas tāpat kā Rīga nekad nebūs pabeigts? Vai vēl skaitāt, cik daudz jums ir tetovējumu?

Jā, noteikti tā es jūtos. Bieži vien skatos uz savām kājām un šķiet, ka lūkojos uz gleznām. Rūpīgāk aplūkojot manus tetovējumus, var saskatīt meistara talantu un to, cik smagu darbu viņš ieguldījis, lai izveidotu šādu ķermeņa mākslu. Uz mana ķermeņa vēl aizvien ir diezgan daudz brīvas vietas, līdz ar to esmu pārliecināta, ka mana vīra darbs vēl ir procesā, bet gan jau kādreiz tas tiks pabeigts. Lai gan vienmēr ir iespēja turpināt.

Kā izvēlaties to, kas būs attēlots nākamajā tetovējumā? Vai katram no zīmējumiem ir kāda īpaša nozīme, stāsts?

Kopā ar vīru izdomājam, ko nākamo tetovēsim. Uz mana ķermeņa ir daudz tādu tetovējumu, kuriem ir dziļa nozīme, un ir arī daži, kas ir tetovēti, lai papildinātu mākslas darbu, radītu skaistumu. Un tomēr, ja dažiem tetovējumiem sākumā nav nozīmes vai stāsta, tad jēga atnāk pēc kāda laika. Jo katrs tetovējums ir kā atmiņa par kādu dzīves posmu, kad zīmējums tapa. Piemēram, uz pirkstiem man ir uztetovēts manas vecākās meitas vārds un dzimšanas datums, un arī uzraksts – all you need is love. Šos vārdus es saku visiem, jo patiesi ticu, ka viss, kas cilvēkam ir nepieciešams, ir mīlestība. Tāpat šajā teicienā uz pirkstiem slēpjas arī manas jaundzimušās meitiņas vārds Neo. Uz muguras man ir liels, sapņains attēls un uzraksts – Utopian Spirit. Tas raksturo manu garu, jo es vienmēr skatos uz visu ar pozitīvismu, visā mēģinu saskatīt tikai labo. 

Ekspresīvā un unikālā āriene ikdienā palīdz vai traucē? Kādas durvis šāds tēls palīdzējis atvērt profesionālā jomā, piemēram, kā modelei?

Domāju, ka nebūtu tur, kur esmu, ja man nebūtu tetovējumu. Es vienkārši nebūtu tas cilvēks, kas esmu patlaban. Mana āriene noteikti cilvēkiem rada wow! efektu, kas liek apstāties un paskatīties uz mani. Uzmanību piesaista arī fakts, ka man jau 18 gados bija ļoti daudz tetovējumu. Unikālā āriene ikdienā netraucē, it īpaši, dzīvojot Anglijā, kur cilvēki ir ļoti atvērti un nevienu nenosoda neierastāka izskata dēļ. Daudzus mans izskats tieši interesē un fascinē. Gandrīz vienmēr, kad izeju ārā, un, ja apģērbs nenosedz visus tetovējumus, dzirdu tikai komplimentus. Reizēs, kad ciemojos Latvijā, bieži uz ielas pamanu cilvēku nosodošos skatus, bet tas mani neuztrauc, jo es zinu, ka šādu attieksmi rada informācijas trūkums par tetovējumiem. Latvijā vēl aizvien valda stereotips, ka tetovējumi ir tikai cietumniekiem!

Jau vairākus gadus darbojaties uzņēmējdarbības lauciņā – jums ir savs apģērba zīmols Frost Sweatwear un vegāniskais restorāns Frost Burgers. Kura no biznesa idejām bija pirmā?

Pirmā bija ideja par apģērbu firmu, jo, kopš sāku darboties sociālajos tīklos, daudzi interesējās par to, ko es velku mugurā. Sāku domāt par to, cik būtu vienreizēji, ja es varētu veidot ko tādu, ko pati vēlētos valkāt, un dot iespēju šo apģērbu iegādāties arī citiem. Viss notika pakāpeniski. Sāku ar pāris krekliņiem mājās, kurus pati pakoju un sūtīju klientiem. Tagad sortimenta klāsts izaudzis līdz 250 dažādiem produktiem un vairāku cilvēku komandu. Pēc tam sekoja arī ideja par Frost Burgeriem. Jau labu laiku mēs ar vīru pārrunājām, ka būtu lieliski atvērt kādu ēstuvi, bet nevarējām izlemt, tieši kādu. Zinājām, ka jāpagaida, līdz publicēšu savu pavārgrāmatu, pie kuras es strādāju vairāk nekā gadu, un tad būtu īstais brīdis spert soli ēdināšanas biznesā. Ceļojot pa pasauli un ēdot dažādās vietās, mēs secinājām, ka nekur nepasniedz tik garšīgus burgerus, kā gatavoju es. Nolēmām, ka vienkārši jādara pašiem un tā lēnām izveidojās ideja par vegānisko burgernīcu.

Kā jums veicas ēdināšanas biznesā?

Veicas ļoti labi. Šis ir vienreizējs piedzīvojums, bet reizē arī ļoti, ļoti smags darbs. Mums ilgi un grūti nācās cīnīties, lai vispār atvērtu šo vietu, jo nebija nekādas palīdzības no malas – investējām visus savus iekrājumus. Un katru otro dienu šķita, ka nebūs iespējams to izdarīt, jo prasības no dažādām iestādēm ir augstas un daudz. Tas, protams, beigu beigās nācis tikai par labu, bet izaicinājumu patiesi bija daudz. Arī tagad grūtības nebeidzas, jo ir izaicinoši vadīt ēdināšanas uzņēmumu, kurā, kā ierasts, ir bieža darbinieku rotācija. Turklāt teju vienmēr it daudz problēmu ar pārtikas produktu piegādātājiem un izplatītājiem. Sarežģījumi rodas arī citās jomās, piemēram, nesen mūsu telpas nopludināja bārs, kas atrodas stāvu virs mums, līdz ar to uz diviem mēnešiem nācās aizvērt burgernīcu un labot ēdamzāli, kurā griesti un sienas bija jāveido no jauna. Visam pa vidu vēl jācīnās ar apdrošināšanas kompāniju par zaudējumu segšanu. Tā ir ikdiena, kas ataino to, ka mums iet visādi, bet esam priecīgi, ka cilvēkiem patiešām garšo mūsu veidotie burgeri. Frost Burgers ēstuvei Instagram jau ir 53 tūkstoši sekotāju, gandrīz katru dienu burgernīca ir pārpildīta ar apmeklētājiem. Gatavojamies pagarināt darba laiku, lai apmierinātu pieprasījumu. Klientu pieplūdums un pozitīvās atsauksmes atspēko visas grūtības, jo ir prieks dzirdēt katru otro apmeklētāju sakām, ka šie ir labākie burgeri, kādi jelkad dzīvē ēsti. Vēl lielāku gandarījumu sagādā fakts, ka neviens no burgeriem nav gatavots no dzīvnieku izcelsmes produktiem, turklāt gaļēdāji ir starp lielākajiem mūsu burgeru apjūsmotājiem. Pat ja tikai vienu ēdienreizi dienā gaļēdāji bauda augu izcelsmes ēdienu, man ir liels gandarījums, ka tādējādi tiek skarts mazāk dzīvnieku.

Visu interviju lasiet laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša. Žurnāls nopērkams elektroniski.