Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus. 

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c. 

Gandarījumu par to, kas izdevies, stiprina apziņa, ka aizraujot jauniešus ar kendamas spēli, izdevies arī palīdzēt vairākiem jauniešiem izkļūt no depresijas vai bezizejas, ka kendama ir tas produkts, kas viņiem palīdz meditēt, aizpildīt brīvo laiku, novērst pusaudžiem tik raksturīgās depresīvās domas. 

Jautāts, vai kendama nav kārtējā «modes lieta», kas, cik ātri atnākusi, tik ātri arī izzudīs, Ingus prognozē, ka, tā kā šīs spēles popularitāte pasaulē izvēršas un attīstās jau kopš 2006.gada, tad diez vai tas būs tik ātri pārejošs vilnis. «Līdzīgi kā skeitbords un BMX ienāca pasaulē un vēl aizvien ir ļoti populāri, tāpat arī būs ar kendamām. Tā nebūs pazūdoša industrija. Varbūt nebūs tik dulli, kā ir pašlaik, kad visiem vajag un ir ļoti sarežģīti visus apkalpot, bet noteikti tā būs paliekoša lieta,» domā Ingus.

Viņš kendamai pievērsies pērn aprīļa vidū. «Biju atlidojis no Norvēģijas, kur trenēju haskijus garu distanču sacensībām, ziemas vakaros nebija īsti ko darīt, tāpēc pasūtīju internetā pirmo kendamu. Tad sapratu, ka Latvijā vēl nekur tās nav iespējams iegādāties, nav neviens, kas tirgo un gan jau, ka tas kaut kad parādīsies. Un kāpēc gan lai tas nebūtu es, kas to pirmais ievieš? Tā kā pats esmu no ekstrēmo sporta veidu vides, pats kādreiz ar BMX nodarbojos, no šīs vides man ir arī ļoti daudz draugu, līdz ar to bija liela palīdzība, lai šo visu uzsāktu,» stāsta Ingus. Viņš ir ASV radīta kendamu zīmola Sweets kendamas pārstāvis Latvijā. Veiksmīga izrādījusies arī veikala vietas izvēle – Tallinas ielā piedāvātās telpas viņš izvēlējies daudz nedomājot, jo apkārt atrodas daudzas skolas, Centra sporta kvartāls, kafejnīcas u.c.

Nu jau dažādu zīmolu kendamas ir pieejamas arī veikalos, lielajos tirdzniecības centros. «Kendama izveidojusies par veselu kultūru, nopelnītā nauda tiek investēta dažādos pasākumos – sacensībās, turnīros utt. Līdz ar to arī veidojas tāda kā kopiena, kurā gaidīti mūsu klienti – tie, kas pērk kendamas pie mums, aicināti arī uz mūsu pasākumiem. Te cilvēki, kas neatbalsta mūs, nav īsti gaidīti, lai cik tas skarbi arī skanētu. Tādējādi cenšamies tirgus pozīciju noturēt, lai lielveikaliem būtu grūti mūs izspiest. Varbūt tas ir mazliet nelietīgi vai viltīgi, bet tāds ir bizness un katrs cīnās, kā prot. Tā kā esmu pirmais, kas to Latvijā uzsāka, tad skaidrs, ka negribu to nevienam atdot,» ambiciozs ir Ingus. 

Viņš teic, ka izmantojot popularitātes vilni, ļoti daudzās skolās pašlaik ir kendama pulciņi. Lūgts komentēt izskanējušo informāciju par atsevišķām skolām, kur traumu dēļ kendamas ir aizliegtas, Ingus teic, ka, visticamāk, tas ir pamatoti. Un, viņaprāt, vairumā šādos gadījumos vaina meklējama pašos jauniešos, nevis skolotājos, kas diez vai ko ierobežos tāpat vien: «Ļoti priecājos par skolām, kur šo visu ļoti atbalsta, kur jaunieši respektē skolas iekšējās kārtības noteikumus un viss notiek labā gaisotnē. Kendama ir laba alternatīva telefoniem un datoriem. Esmu daudz dzirdējis jautājumus, vai kendama ir bīstama? Tā ir tikpat bīstama, kā dakšiņa vai nazis – ja tu to nemāki izmantot, tad tu ar jebko vari sadurties vai kā citādi traumēties».

Ingus rēķina, ka Latvijā pašlaik varētu būt aptuveni 20 000 kendamas spēlētāju. Kendama sastāv no Kena (koka kāts) un damas (bumba), kas kopā savienoti ar striķi. Kendamas trikus veic dažādās variācijās žonglējot bumbu kādā no trim kausiem, uzdurot to uz kena smailes vai balansējot abus, vienu uz otra, dažādos veidos. Kendamas prasmju izkopšanai nepieciešams laiks, koncentrēšanās spējas, pacietība un radošums. 

Cenu atšķirību nosaka materiāls, no kāda izgatavota kendama – lētākās būs no bērza vai dižskabārža. Dārgākās, profesionāļiem paredzētās kendamas tapušas no kļavas koka, kas ir izturīgāks, tik ātri nenodilst. Krāsu pārklājumi gan ir vienādi kā lētākajām, tā dārgākajām kendamām. Ingusam uz brīdi prātā iešāvusies arī doma pašam ražot kendamas, bet tad sapratis – kāpēc gan to darīt, ja reiz jau ir iespēja strādāt ar labāko inventāru: «Kendamām ir dažādas formas, ir nepieciešams ilgs testēšanas process, lai izveidotu vislabāko, domāju, ka nav nepieciešams censties kaut ko atdarināt».