«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras. 

!«Ja vienu reizi atbrauc, tad novērtē vietu un nākamajā gadā brauc atkal,» novērojusi Dž. Marinska.

Ar katru gadu viesu ir arvien vairāk un arī šogad par klientu skaitu «Ūšos» sūdzēties nevarēja. «Tendence ir, ka skaits pieaug. Var just, ka arī Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» atzīst viesu mājas saimniece.

«Ūšos» tiek piedāvāta nakšņošanas iespēja un apkārt atrodas salīdzinoši neskarta zeme, turklāt Kolkasragam ir liels pievilkšanas spēks. «Var pastaigāties, braukt ar velosipēdiem, kurus piedāvājam iznomāt. Cilvēki vēlas uzturēties dabā, pēc iespējas tālāk no lielpilsētām, trokšņa. Protams, nozīme ir arī jūrai,» spriež Dž.Marinska.

Tāpat «Ūšos» tiek piedāvāts īrēt divas istabiņas, kuras klienti ierasti rezervē jau ziemā. Piemēram, vāciešu ģimenes rezervācijas veic jau ap Ziemassvētkiem, lai Kolkā atpūstos jūlijā, augustā, un visbiežāk «Ūšos» pavada nedēļu.

Viesu mājā tiek piedāvātas ne tikai nakšņošanas iespējas, bet arī ēdināšanas pakalpojumi. Piedāvājumā ir tradicionālie, Kolkai un Kurzemei raksturīgi ēdieni, kas tiek pagatavoti pēc pasūtījuma, piemēram, Dženetas zīmols ir sklandrauši, kurus viņa sāka cept jau ļoti sen. Viņa novērojusi, ka tagad sklandraušu cepēju ir daudz, bet, kad viņa uzsākusi attīstīt šo prasmi, bijusi viena. «Uz vietas Kolkā esmu es, bet citi ir citos novados, piemēram, Dienvidkurzemē un tas jau mani netraucē. Es esmu veicinājusi sklandraušu atdzimšanu,» lepojas Dž.Marinska.

Arī citus tūrisma nozarē strādājošos uzņēmumus viņa nesauc par konkurentiem, jo, viņasprāt, katram ir savs piedāvājums. 

!«Klienti izvēlas un, tā kā strādājam ļoti ilgi, mani ir savi klienti,» stāsta Dž.Marinska.

Viņa novērojusi, ka «Ūšu» piedāvājumu izvēlas klienti, kas vēlas mierīgi atpūsties. «Tie nav uz ballītēm orientēti. Tie ir pāri, vasaras periodā vāciešu ģimenes ar bērniem. Rudens un pavasara periodā - cilvēki, kas ceļo vieni.» 

Šo gadu laikā maksimālais viesu skaits, kuri nakšņojuši telšu laukumā, ir 50, bet komfortabli ir ap 20.

Sezona sākas maijā, maija beigās, kad ierodas vācieši ar kemperiem. «Viņi izliek ārā savu galdiņu, sēž un vienkārši bauda. Viņiem nevajag atrakcijas. Bauda jūru, skatus un visu to, kas viņiem nav lielpilsētās. Sezona krasi beidzas ar 1.septembri – tas ir kā ar nazi nogriezt. Tāpēc tie, kas strādā sezonāli, ar 1.septembri slēdzas ciet. Bērni sāk skolas gaitas, bet vācu pensionāri joprojām turpina ceļot ar treileriem. Kamēr vien klienti brauc, tikmēr viss ir pieejams, jo pati dzīvoju uz vietas,» stāsta Dž.Marinska. 

Viņa novērojusi, ka viesu izmitināšanas pakalpojums kļūst arvien populārāks. 

!«Katrs, kurš var atļauties nopirkt kempinga namiņu, to uzliek savā dārzā,» komentē Dž.Marinska.

«Mums palīdz publikācijas vācu presē, mūs iekļauj tūrisma ceļvežos, arī Booking.com palīdz, kāds sadūšojas arī pats piezvanīt vai uzrakstīt, arī Google un mājaslapa strādā, kā arī atsauksmes. Mūsu gadījumā tas ir ilgu gadu darbs,» uzskata Dž.Marinska.

Pēc viņas domām, galvenais noteikums ir orientēšanās uz klientu un viņa vajadzībām. «Protams, ka arī klients vienmēr nav Dievs, ir noteikumi, kas jāievēro. Tā nav, ka var darīt pilnīgi visu. Pagaidām šo biznesu netaisos mest pie malas, man pašai tas patīk. Tas ir veids, kā es varu sev nopelnīt iztiku, un mani tas apmierina. Viegli tas nav, jo vasara ir tikai darbs bez atpūtas. Citi atpūšas un mēs strādājam, bet ziemā ir garš atvaļinājums.»

Domājot par nākotni, Dž.Marinskai ir idejas, taču tās īstenot neesot tik vienkārši. «Būvniecība šodien maksā traku naudu. Es nevēlētos būvēt kempinga mājiņas, man ir telšu laukums un tāds tas arī paliks. Gribētu uzbūvēt brīvdienu māju, kuru varētu izmantot mazliet turīgāks un plānot spējīgāks klients. Tā ir mana mērķgrupa.»