Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

!Katru dienu darbojoties ar asiem priekšmetiem, iemācies novērtēt situāciju un izdomā, kā no tās izkļūt. Mācies izmantot jebkādus priekšmetus, piemēram, telefonu. Ar telefonu var nogalināt cilvēku, arī zīmulis pretiniekam var kļūt par bīstamu ieroci.

Kino par austrumu cīņām rada savādāku priekšstatu, nekā pēc būtības ir pekiti, norāda T. R. Tortals. Viena no būtiskākajām atšķirībām – PTK nav sporta veids, un sacensības par medaļām šajā cīņas veidā nenotiek. Turpretī lielākā daļa austrumu cīņu mūsdienās ir orientētas uz sacensībām un fizisku treniņu.

Lielākie sasniegumi

«Ja mans audzēknis kaujā ir izdzīvojis, tā man ir vislabākā sajūta, tas ir sasniegums. Ja mani mācekļi joprojām ir dzīvi, es ar to lepojos. Tas ir apbalvojums man, un tas ir galvenais,» uzsver T. R. Tortals. Viņš pekiti sācis apgūt 11 gadu vecumā, ir dienējis armijā Filipīnās un bijis instruktors gan Amerikas, gan Krievijas militāristiem.

Lai ilustrētu PTK nozīmīgumu, T. R. Tortals atceras teroraktus Bali, kur sprādzienos tika nogalināts daudz iedzīvotāju. «Bija plānots sagūstīt vienu no lielākajiem teroristiem. Mans audzēknis bija armijas vienības sastāvā un piedalījās terorista sagūstīšanas operācijā. Tur bija vairāki simti teroristu, ko atbrīvotāji nezināja, viņu bija daudz mazāk, ap 80. Kad beidzās lodes, sākās tuvcīņa. Mans audzēknis tuvcīņā pieveica septiņus teroristus, bet viņš pats izdzīvoja.»

Pekiti pirmsākumos māca izdzīvot un nogalināt pretinieku. Sacensībās ir noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, bet cīņas laukā vienīgais arguments ir izdzīvot, iznīcinot ienaidnieku. «Cīņas sistēma iemāca saredzēt ieročus, kurus izmantot izdzīvošanai un savādāk skatīties uz sadzīves priekšmetiem,» skaidro T. R. Tortals. Vai šāds skatpunkts noder arī mūsdienās? Instruktors uzskata, ka PTK mūsdienās ir pašaizsardzības māksla, kas ļauj nodrošināties pret zagļiem un laupītājiem.

Eiropiešiem patīk

T. R. Tortals savas ģimenes radītā cīņas veida izplatīšanos skaidro ar karadarbību daudzos pasaules reģionos, kas ir laba augsne iedzīvotāju vēlmei aizstāvēties. PTK dod drošības sajūtu, un cilvēks iemācās analizēt jebkuru situāciju un saredzēt briesmas. «Paskatieties Eiropas vēsturē. Redzams, ka darbošanās ar nažiem eiropiešiem ir asinīs, tas arī nosaka, ka pekiti šeit labi iedzīvojas,» skaidro T. R. Tortals. Vai cīņa varētu būt filipīnieša mērķis līdz sirmam vecumam? «Kaislība un dzīves mērķis – palīdzēt labajiem cilvēkiem,» pārliecināts ir T. R. Tortals. Viņaprāt, kriminālā situācija pasaulē paģēr būt gatavībā, lai aizstāvētos. Turklāt cīņas veids veido audzēkņos pārliecību par sevi, un prāts ir gatavs cīnīties jebkuros apstākļos arī citās dzīves jomās.

Trenē izturību

Mūsdienās tiek ziņots, ka uzbrukumos izmanto modernus šaujamieročus, indes, tomēr T. R. Tortals uzskata, ka tas nemazina nepieciešamību pēc PTK. «Pasaule šodien nav droša. Jebkurā vietā, kur aizceļo, var rasties bīstamas situācijas – krimināli apstākļi, terorisms. Ja kāds draud ar pistoli vai nazi, cilvēks pratīs aizstāvēties. Mans mērķis ir atbalstīt un apmācīt gan militāro dienestu darbiniekus, gan vienkāršos cilvēkus, kuri grib iemācīties pašaizsardzību. Galvenais fokuss ir tuvcīņa. Galvenais mērķis ir izdzīvot un iemācīties sevi aizstāvēt,» uzsver T. R. Tortals. Viņš piekrīt uzskatam, ka pekiti ir demokrātisks cīņas veids.

Jebkurā cīņas mākslā ir svarīga fiziskā sagatavotība, ir jābūt labā fiziskā formā, lai spētu izpildīt cīņas elementus. Pekiti trenē ne tikai ķermeni un muskuļus, bet arī garu un izturību.

«Ja ar nazi iesi cīņā, tad nav iespēju kļūdīties. Ja kļūdīsies, sevi sagriezīsi. Tas attīsta prāta spējas, padara asāku uztveri. Katru dienu darbojoties ar asiem priekšmetiem, iemācies novērtēt situāciju un izdomā, kā no tās izkļūt.

Mācies izmantot jebkādus priekšmetus, piemēram, telefonu. Ar telefonu var nogalināt cilvēku, arī zīmulis pretiniekam var kļūt par bīstamu ieroci. Pekiti treniņi iemāca, kā ekstremālās situācijās gūt uzvaru,» stāsta T. R. Tortals. Šāda pieredze noder arī ārpus treniņiem – gan uz ielas, gan biznesā, gan dzīves sarežģītās situācijās.

Pekiti Tirsia Kali
- Viena no senākajām filipīniešu kaujas mākslām, kas ir orientēta uz
pielietojumu kaujās. Šīs kaujas sistēmas pamatā ir naža un mačetes
izmantošana.
- Pekiti Tirsia Kali (PTK) dibināta 1897. gadā un sākotnēji bija ģimenes
cīņas sistēma.
- PTK metodoloģija ietver sevī uzbrukumu un aizstāvēšanos. Mazāka
uzmanība tiek veltīta aizsardzībai, jo tā tiek uzskatīta par neefektīvu
izdzīvošanas stratēģiju atšķirībā no uzbrukuma.
- Balstoties uz šo sistēmu, tiek apmācītas elitāras filipīniešu militārās un
tiesībaizsardzības vienības.
- 1997. gadā šis cīņu veids svinēja savu 100 gadu pastāvēšanas jubileju
Filipīnās.
- 2003. gadā dibināta Pekiti Tirsia Global organizācija.
- Rīgā PTK var apgūt sporta bāzē Uzvaras bulvārī 18.

AVOTS: WWW. PTK.LV

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.