Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu. Lai gan diskusijas par pērnā gada bestselleru vēl nav rimušās, šonedēļ grāmatnīcu plauktos nonācis jau otrais Karīnas Račko erotiskais mīlas stāsts – Debesis pelnos

Zobārste, pasniedzēja un rakstniece intervijā DB atklāj, ka prognozēt, kādi būs šīs grāmatas panākumi, ir ļoti grūti, taču liela tirāža nekad nav bijis viņas pašmērķis – viņa turpinātu rakstīt arī tad, ja manuskripti netiktu izdoti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko, jūsuprāt, skaidrojama romāna Saplēstās mežģīnes pārsteidzošā popularitāte?

Grāmatas popularitāti veidoja vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, tā runā par tēmām, kas mūsdienu sabiedrībā daudziem cilvēkiem ir tabu, – pret seksualitāti un tās apspriešanu joprojām ir pietāte. Tas nav jautājums, par kuru esam pieraduši diskutēt skaļi. Otrkārt, ir liela daļa cilvēku, kurus «uzrunā» erotiskā literatūra kā tāda, un viņiem patīk lasīt kaislīgus mīlas romānus ar atklātām, intīmām ainām. Bija arī vienkārši ziņkārīgie, kas gribēja grāmatu izlasīt, lai saprastu, kāpēc tā radījusi tik lielu ažiotāžu. Liela loma, protams, bija arī manai komunikācijai ar lasītājiem.

!Peļņa katrā ziņā nav slikta.

Cik grāmatu šobrīd ir pārdots?

Februāra sākumā no tipogrāfijas tika piegādāts piektais metiens, kas nozīmē, ka Saplēstās mežģīnes šobrīd izdotas vairāk nekā 10 tūkstošos eksemplāru, reāli pārdoti varētu būt aptuveni deviņi tūkstoši grāmatu.

Kā ar gūto peļņu?

Konkrētus skaitļus es, protams, nedrīkstu saukt, bet peļņa katrā ziņā nav slikta. Ņemot vērā to, ka Latvijā grāmatas standarta tirāža vidēji ir tūkstoš eksemplāru, romāna Saplēstās mežģīnes tirāža ievērojami pārsniedz šo rādītāju.

Vai ar rakstīšanu Latvijā var nopelnīt?

Viss atkarīgs no paša rakstnieka ieinteresētības grāmatas prezentēšanā. Kad uzzināju, ka grāmata tiks izdota, sapratu, ka mans vārds latviešu literatūrā ir absolūti nezināms. Jau tobrīd nojautu – Saplēstās mežģīnes ieinteresēs daudzus, tomēr, lai cilvēki vēlētos manu darbu izlasīt, sākotnēji viņiem ir jāuzzina par tā eksistenci. Lai popularizētu grāmatu, izveidoju lapu sociālajā vietnē Facebook, pati darbojos ar Photoshop, lai izstrādātu tā saucamos tīzerus ar dažādiem citātiem no grāmatas. Jāsaka, ka mūsdienās internetam ir liels spēks – cilvēki sāka lapai sekot, dalīties ar ierakstiem, un tie sasniedza arvien lielāku auditoriju. Tas ļoti palīdzēja.

Grāmatā ļoti daudz aprakstīti dažādi zīmoli. Ar kādu mērķi tas darīts?

Aprakstīju tos zīmolus, kurus pati esmu iecienījusi. Jāsaka, ka zīmolu izmantošana ļoti labi palīdzēja ilustrēt arī vidi. Cilvēkiem, kas apmeklējuši konkrētos restorānus vai citas romānā pieminētās vietas, uzreiz ir vieglāk tās vizualizēt. Modes zīmolus tik izteikti uzsvēru tādēļ, lai akcentētu galvenās varones aizraušanos un sapni – modes dizainu. Nākamās grāmatas varone ir vienkāršāka, pieticīgāka meitene, līdz ar to zīmoli pieminēti daudz retāk. Katrā ziņā tas tiek darīts bez īpaša nolūka, tikai tādēļ, lai labāk ilustrētu grāmatas vidi un varoņu dzīvesveidu.

Tātad reklāmas līgumi ar aprakstītajiem zīmoliem slēgti netika?

Nē.

Visu interviju Liela tirāža nav pašmērķis lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.