Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.
Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.
Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.
Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?
Mani
fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz
kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus
gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem
gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā,
tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu
un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika
apstākļiem.
Tieši
vairāku dienu pārgājieni jeb "trekking" ir mana labākā ceļojumu piedzīvojumu formula. Ar vienu
mugursomu, maksimāli izmantojot vietējo transportu, paliekot pa
nakti "backpacker" jeb "mugursomnieku" viesu namos, ar nūju
pie sāniem, pārvarot visdažādākās grūtības, bet arī neko
daudz neplānojot un priecājoties par nejaušībām - tā ir tāda
pavisam pretēja stratēģija dominējošajam "Instagram
pastkartīšu kolekcionēšanas" tūrismam.
Apzinos, ka tas,
protams, ir mūsdienu luksuss, kur tieši laiks ir kļuvis vērtīgāks
par naudu. Bet tieši šī "lēnā ceļošana" ir tā, kas iedod
to dziļo pieredzi, kas paliek ne tikai kā skaista bilde sociālajos
tīklos, bet arī var transformēt personisko dzīves pieredzi.
Pirms
vairākiem gadiem ar draugiem devāmies no Deli uz Ladaku - Himalaju
kalnu reģionu starp Kašmiru, Ķīnu un Tibetu. Ceļošana vietējā
autobusā pa vienu no augstākajiem ceļiem pasaulē, kas sasniedz
līdz pat 5330 metrus virs jūras līmeņa, iestigšana "backpacker
pilsētā" Manalā, jo bija vairākas dienas jāpaliek slimnīcā
pie negadījumā nokļuvuša nejauša ceļojumu biedra no
Austrālijas, izbraucieni ar vietējiem "Royal Enfield"
motocikliem pa Himalaju "tuksnešiem" un zvaigžņu skaitīšana
absolūtā klusumā uz "pasaules jumta", kur nokļūt var tikai
ar kājām… Garais laiks divu mēnešu garumā ļāva neko neplānot
- lēni… Paralēli lasīju Rēriha "No Altaja līdz Himalajiem"
un budisma filosofijas grāmatu - tādi ceļojumi kļūst par dzīves
piedzīvojumiem.
Kā vislabāk "izvēdināt galvu" īsajās brīvdienās?
Man
ikdienas darbs saistās ar daudziem komandējumiem pa Eiropas
galvaspilsētām, kur parasti paņemu arī kādu ekstra dienu klāt
vietējo tūrisma objektu apskatīšanai, tādēļ pilsētas vairs
nav tās, ko izvēlos brīvdienās. Mani arī vairs īpaši nevar
pārsteigt un pat nogurdina klasiskie tūrisma maršruti.
Taču kā
foršus "izrāvienus" esam atklājuši koncertu apmeklējumus.
Visspilgtāk atmiņā palicis "The Cure" koncerts "Royal
Albert Hall" Londonā vai "U2" Helsinkos kopā ar draugiem.
Kā un kur atrast labākos piedāvājumus?
Parasti
jāzina un ar ģimeni jāvienojas, kāds ir ceļojuma mērķis. Mūsu
ģimenē ir vairāki žanri, bet populārākais ir "trekkings"
jeb ceļošana ar mērķi iet pārgājienos kalnos. Tas ir arī
visvisfleksiblākais variants - izvēlamies maršrutu, noskaidrojam
sākuma un beigu punktu un dienu skaitu. Ja vajag gidu, visu
izvēlamies uz vietas. Ja iespējams, paliekam pirmās dienas pie
draugiem vai paziņām, rezervējam viesnīcu vien pirmajām divām
naktīm. Ar telefonu un internetu kabatā visu var nokārtot uz
vietas. Esam pat ieradušies Bangkokā un, vien no rīta dzerot
kafiju, izvēlējušies, kur doties tālāk. Izrādījās, ka tuvumā
Mjanmas vēstniecība - plāns skaidrs, taisām vīzu un braucam uz
Birmu. Vai Katmandu Nepālā dienu pirms Jaunā gada prātojuši, kur
doties tālāk. Facebukā iemests jautājums, atbilde no paziņām
Goa - "lidojiet šurp! - un plāns skaidrs! Bet tādu piedzīvojumu
greznību, protams, var atļauties, ja priekšā vēl astoņu nedēļu brīvdienas.
Aviobiļetes
rezervēju internetā aviolīniju mājaslapās vai pie aģentiem,
viesnīcas tik pirmajām dažām dienām - "booking.com" vai "airbnb.com", tālāk jau uz vietas - kas iepatīkas.
Par ceļojuma
pieredzēm - restorāniem, apskates objektiem, kultūras notikumiem -
paļaujos uz draugu rekomendācijām. Aizvien vairāk uzticos arī
nejauši satiktu ceļabiedru ieteikumiem vai vietējos restorānos
izvēlos - pēc populārākā ēdiena principa. Pārāk liela
plānošana, detalizēts kalendārs pēc grafika vai pārlieku lielas
gaidas, manuprāt, ir lielākie ceļojumu biedi. Protams, viss
atkarīgs no katra paša mērķiem. Galvenais, lai visi ceļabiedri
ir "uz viena viļņa" un lai ir atstāta vieta un iespēja
negaidītiem piedzīvojumiem.
Tev varētu interesēt arī:
https://www.db.lv/zinas/mana-celosanas-pieredze-cvonline-latvia-vaditajs-aivis-brodins-497339
https://www.db.lv/zinas/celojums-uz-austriju-covid19-laika-ar-sejas-masku-smarzu-497540