Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās
50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās
jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās
stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās
lietotnes Elektrum uzlādes
sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika
izstrādāta tieši Latvijas tirgum.
AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla
attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik
attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu
īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz
elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā
domājam.
Pirms
gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko
automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik
strauji notiek attīstība?
Latvijā
elektromobiļu skaits kopējā satiksmē arvien straujāk palielinās.
Domāju,
ka šī prognoze joprojām ir aktuāla, un nosauktie 30 000 ir
ļoti reāls skaits. Straujāku attīstību varētu ietekmēt valsts
un ES atbalsta pasākumi elektromobiļu iegādei un infrastruktūras
atbalstam.
Kādus
jaunus piedāvājumus elektroauto īpašniekiem Elektrum
izveidojis aizvadītā gada laikā?
Pirms
gada darbs noritēja ar pilotprojektu, tika veikta iekārtu un
lietotāju vajadzību izpēte. Pašlaik mūsu piedāvājums ir
pilnveidots tiktāl, ka varam virzīties uz priekšu un sākt
attīstīt uzlādes tīklu straujākiem soļiem. Atklājam jaunas
stacijas, būtiski paplašinājām uzlādes iespējas Pulkveža
Brieža ielā. Ir virkne vietu, kuras ir izpētes un attīstības
procesā. Tuvākajā nākotnē Elektrum
staciju skaits pieaugs ātrāk nekā tas notika pirmā gada laikā.
Uzlādes iespējas attīstās līdz ar elektrisko automašīnu skaita
kāpumu, un tas notiek aizvien straujāk. Rīgā darbību sāk arī
vairāki elektroauto koplietošanas pakalpojuma sniedzēji, kuriem
Elektrum
nodrošina
uzlādes pakalpojumu, tai skaitā paplašinātajā Pulkveža Brieža
ielas uzlādes stacijā.
Pašlaik
Elektrum
uzlādes stacijas ir atrodamas pie Energoefektivitātes centra
Jūrmalā, Rīgā, Uzvaras bulvārī - pretī Dzelceļa muzejam,
savukārt Pulkveža Brieža ielā pie Latvenergo
biroju ēkas, kur stacija jau atradās, šobrīd vienlaicīgi ir
iespējams uzlādēt 7 automašīnas. Šī ir pirmā stacija Latvijā,
kur vienlaikus iespējams uzlādēt šādu skaitu elektroauto. Jaunas
stacijas ir atklātas pie Mūkusalas
Biznesa Centra un
Pļaviņu HES klientu autostāvvietā. Drīzumā atvērsim pie
tirdzniecības un izklaides centra Sky
and More.
Esam noslēguši pirmo sadarbības līgumu un nodrošinām iespēju
norēķināties ar Elektrum
lietotni arī tajās elektrouzlādes stacijas, kuras uzstādījuši
citi uzņēmēji un iepriekš norēķini ar lietotni nebija
iespējami.
Elektrum
sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības
centriem, daudzdzīvokļu ēku projektiem, pašvaldībām un apkaimju
biedrībām, lai izveidotu uzlādes tīklu, esam gatavi sarunām ar
jauniem partneriem. Būtiski, ka, sadarbojoties ar Elektrum,
tiek nodrošināts klientu serviss, norēķinu iespējas un
tehniskais atbalsts visu diennakti. Latvijā ir objekti, pie kuriem
ir izveidotas elektromobiļu uzlādes stacijas, taču uzlādes
iespējas tiek nodrošinātas daļēji, tikai uzņēmuma
darbiniekiem, ierobežotu darbības laiku, netiek nodrošināts
klientu atbalsts, kā arī informācija par tām publiskajā telpā
ir ierobežota. Mēs piedāvājam īpašniekiem tās aprīkot ar
Elektrum
norēķinu iespējām, šādi par uzlādes staciju uzzinās lielāks
skaits elektromobiļu lietotāju, tā vienmēr būs darba kārtībā,
klientiem tiks nodrošināts serviss un norēķinu iespējas,
rezultātā ieguvēji būs visi.
Jau
tuvākajā laikā juridiskajām personām, biroju centriem un
autoparku pārvaldītājiem nodrošināsim jaunas iespējas, par
kurām cerams varēsim pastāstīt pavisam drīz.
Visas,
gan esošās, gan jaunās elektrouzlādes staciju adreses ir
atrodamas Elektrum
lietotnē
un Elektrum
mājaslapā.
Vai
elektroauto infrastruktūra šobrīd ir tikai lielo pilsētu iespēja?
Kā veidojas uzlādes infrastruktūras attīstība reģionos?
Latvijā
līdz šim ir paveikts būtisks darbs un ir izveidots nacionālais
elektrouzlādes tīkls, kura izbūve noslēgsies 2021. gadā. Tā
darbību šobrīd nodrošina CSDD. Uzlādes stacijas ir izbūvētas
visā Latvijas teritorijā uz maģistrālajiem un vietējas nozīmes
autoceļiem. Tādējādi Latvijā jau pašlaik ik pēc 50-70 km
iespējams veikt uzlādi. Piemēram, no Rīgas līdz Liepājai ir
pieejamas astoņas ātrās uzlādes stacijas. Tas rada pārliecību
elektrotransporta īpašniekiem, ka Latvijā ar elektromobili palikt
uz ceļa faktiski vairs nav iespējams, tīkls ir izveidots gana
plašs.
Izaicinājums
nākamajam attīstības posmam, ar kuru pašlaik arī strādā
Elektrum,
ir uzlādes iespēju nodrošināšana pilsētvidē un piepilsētās,
vietās, kur pulcējas liels iedzīvotāju skaits, bet uzlādes
infrastruktūra vēl nav attīstījusies – tas ir pilsētas centrs,
darba, izklaides, sporta un tirdzniecības vietas, kā arī
dzīvojamie rajoni un iespējamie park
and ride
transporta pulcēšanās punkti. Šeit nav runa tikai par Rīgu, bet
arī par citām Latvijas pilsētām. Pilsētvidē pastāv daudz
dažādu ierobežojumu, tādēļ infrastruktūras izveides iespējas
ir visai ierobežotas un tīkla attīstība nenotiek tik ātri.
Turpinot
attīstību un līdz 2021. gada nogalei atklājot vismaz 84
pieslēgvietas, Elektrum
būs lielākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.
Kas,
jūsuprāt, ir galvenais izvēles virzītājs elekroauto iegādē?
Par ko liecina citu valstu pieredze – kas ir efektīvākie stimuli
elektromobilitātē?
Latvijā
reģistrēto elektroauto reģistrācijas dati liecina, ka
elektriskais automobilis kļūst pieejamāks un to skaits stabili
pieaug. Iegādes motivācija klientam var būt gan ekonomiski, gan
emocionāli pamatota. Bieži vien pirmais dzinulis ir vēlme būt
atbildīgam pret sabiedrību un vidi – vēlme būt videi draudzīgam
un inovatīvam. Jāņem vērā, ka, iegādājoties elektromobili,
sākotnējās izmaksas tomēr ir lielākas nekā automašīnai ar
iekšdedzes dzinēju. Šobrīd situācija sāk mainīties, un cenas
atšķirības vairs nav tik lielas. Arī bažas par ierobežoto
nobraukumu uz uzlādes tīkla iespējām mazinās. Jaunie
elektromobiļi ar pilnu uzlādi spēj nobraukt ap 300 – 400 km,
tādēļ Latvijā vairs nav aktuāls jautājums, vai izdosies ar
pilnu uzlādi sasniegt galamērķi: Rīga – Liepāja ir 216 km,
Rīga – Daugavpils 225 km.
Elektromobilim,
salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automašīnām, ir ievērojami
zemākas uzturēšanas izmaksas, automašīnā ir krietni mazāk
detaļu un daudz mazāka nepieciešamība ekspluatācijas laikā kaut
ko remontēt. Pati degviela
ir lētāka, 100 km atkarībā no uzlādes veida izmaksā no 3 līdz
5 eiro – atkarīgs no tā, vai automašīna uzlādēta mājās no
rozetes vai, izmantojot ātrās uzlādes iespējas. Kopumā
pārvietošanās un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Ir arī citi
ieguvumi – piemēram, bezmaksas autostāvvietas Rīgā un Liepājā,
iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu, bezmaksas
iebraukšana Jūrmalā, samazinātas transporta reģistrācijas un
lietošanas valsts nodevas. Cilvēkiem, kas šīs automašīnas lieto
pilsētvidē, šie argumenti ir visai būtiski. Piemēram, ja katru
dienu automašīna darba laikā jānovieto stāvvietā Rīgas centrā
un jābrauc pa Brīvības ielu uz Siguldu, tad iespēja izmantot
sabiedriskā transporta joslu būtiski samazina ceļā pavadīto
laiku, un bezmaksas stāvvieta samazina kopējās automašīnas
lietošanas izmaksas. Atsevišķos gadījumos ieguvumi var veidoties
pat ļoti būtiski. Daudziem
varētu šķist pievilcīgs Elektrum
Solārais risinājums, ļaujot zaļo
enerģiju saražot pašiem savās mājās, lai to izmantotu arī sava
auto uzlādei.
Kas
ir svarīgāk šīs jomas straujākai attīstībai – spēcīgi
atbalsta mehānismi elektroauto iegādei vai plaši attīstīta
uzlādes infrastruktūra?
Uzņēmējdarbība
pamazām jau tagad nosliecas par labu elektriskajam transportam, šai
aspektā interesanti pavērot koplietošanas automašīnu pakalpojuma
attīstību. Viens no iemesliem, kādēļ uzņēmēji šai jomā sāk
piedāvāt elektriskās automašīnas, ir pilnīgi pragmatiski – tā
ir iespēja izmantot bezmaksas autostāvvietas. Tas ir būtisks
finansiāls ieguvums. Tam klāt nāk zemākas automašīnas
uzturēšanas un degvielas
izmaksas.
Iespējams,
tieši
šo
iemeslu dēļ vairāki uzņēmēji interesējas par elektromobiļu
izmantošanu koplietošanas pakalpojuma nodrošināšanai. Starp
citu, tieši koplietošanas automašīnas ir tās, kas liks pamanīt
un daudziem lietotājiem arī iepazīt elektrisko automašīnu
priekšrocības, īpaši pilsētvidē. Cits aspekts, kas var stimulēt
elektroauto iegādi, ir tehnoloģiju izrāviens. Var novērot, ka
baterijas ietilpība un veiktspēja pieaug, savukārt automašīnas
cena samazinās. Piemēram, 2014. gadā populārākā elektriskā
automašīna Latvijā bija Volkswagen
e-up!
Tā laika automašīnas parametri – automašīnas cena ap 30 000
eiro, vidējais nobraukums kombinētajā ciklā ap 100 km. Šis pats
modelis 2020. gadā – cena ap 20 000 eiro, savukārt vidējais
nobraukums ir virs 200 km ar vienu uzlādi. Šis piemērs parāda, ka
būtisku izrāvienu var radīt tehnoloģiju attīstība. Šo piemēru
var attiecināt uz auto nozari kopumā – pieaug kilometru skaits,
ko iespējams nobraukt ar vienu uzlādi, savukārt elektroauto cena
samazinās. Vēl
pavisam nesen šis tirgus bija ierobežots gan auto modeļu klāstā,
gan pieejamo uzlādes punktu ziņā, taču pašlaik tiek novērots
straujš modeļu pieaugums, teju vai visi autoražotāji ir
paziņojuši par ambicioziem plāniem.
Dažas
prognozes liecina, ka brīdis, kurā iekšdedzes automašīnas un
elektromobiļa iegādes izmaksu aprēķins izlīdzināsies, varētu
būt 2023.-2025. gads. Ja mēs aprēķinām kopējās dzīves cikla
izmaksas piecu gadu lietošanas periodam, tad jau šodien aprēķini
ir ļoti līdzīgi, ja ne par labu elektromobilim.
Šis
ir tas laiks, kad veidojas elektroauto īpašnieku un lietotāju
ieradumi? Kādi ir mūsu novērojumi un atziņas?
Jā,
ir interesanti redzēt, kā šobrīd veidojas braucēju paradumi.
Elektroauto lietošana notiek aptuveni šādā ciklā – 50 %
no uzlādēm notiek mājās, aptuveni 20 % uzlāžu notiek pie
birojiem un darbavietām, 25 % gadījumu elektromobiļi tiek uzlādēti
publiskajās uzlādes vietās, arī pie sporta klubiem, tirdzniecības
centriem un izklaides vietām, un tikai 5 % uzlāžu notiek ceļā.
No
šiem novērojumiem varētu secināt, ka Elektrum
ir
jāattīsta tikai publiski pieejamās uzlādes vietas. Tomēr
jāatceras, ka liela daļa iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu
namos, arī šie iedzīvotāji ir potenciāli un jau esoši
elektriskā transporta lietotāji un īpašnieki, kam ir
nepieciešamas vietas, kur veikt uzlādi netālu no mājām. Rīgas
mikrorajonos – Imantā, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Purvciemā –
dzīvo liela daļa Rīgas iedzīvotāju, taču viņu iespējas
uzlādēt automašīnu pie mājām ir ierobežotas. Šis ir viens no
Elektrum
plānotajiem uzlādes tīkla attīstības virzieniem, ko arī šobrīd
vērtējam.
Kādas
ir jūsu domas, aprēķini – pēc cik ilga laika elektromobilis
kļūs par ikdienišķu pirkumu?
Ir
virkne procesu, ko nosaka politiski lēmumi. Jāatceras, ka nākamajās
desmitgadēs liela daļa ES pasākumu un rīcībpolitikas būs
vērstas uz Green
Deal
jeb Zaļās
vienošanās
mērķu sasniegšanu, un tas nozīmē arī pāreju uz
elektromobilitāti. Ir skaidrs, ka visstraujākā elektrifikācija
paredzēta tieši vieglo automašīnu segmentā. Pārtraukt benzīna
un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno
vairākas Eiropas valstis, kā pirmā no tām ir Norvēģija, kam
sekos arī citas. Jau pašlaik Eiropā ir virkne pilsētu, kurās
aizliegts iebraukt automašīnām ar augstu emisiju, Eiropā arvien
vairāk pilsētu izvirza un turpinās izvirzīt prasības pēc tīrāka
transporta pilsētās.
Ja
skatāmies uz sabiedrības daļu, kas šobrīd izvērtē jaunas
automašīnas iegādes iespēju uzņēmuma vai privātajām
vajadzībām, domāju, ka jau pašlaik liela daļa apsver elektroauto
iegādi. Protams, ne visi nopērk, taču izvērtē gan. Taču
interese pieaug, un pieaug arī piedāvājums no autoražotāju
puses. 2021. gads autonozarē ieies kā elektroauto gads, jo gandrīz
katrs autoražotājs plāno izlaist vismaz vienu, ja ne pat vairākus
jaunus elektrisko auto modeļus. Pavērsiena punkts par labu
elektromobilim notiks tuvāko pāris gadu laikā, cenas ir kļuvušas
pieejamākas, veicamie nobraukumi ir pieņemami, it īpaši Latvijas
attālumiem, modeļu klāsts būtiski paplašinās, arī uzlādes
tīkls paplašinās. Ja agrīnā stadijā elektromobiļiem bija
komforta ierobežojumi, tad tagad to ir būtiski mazāk. Ir pazudusi
virkne iemeslu, kas kavēja elektrisko automašīnu izrāvienu.
Ja
runājam par mazlietotas elektriskās automašīnas pircējiem, tad
arī šai segmentā vērojama pieaugoša interese. Par to liecina arī
CSDD reģistrācijas dati. Šobrīd populārākais no mazlietotajiem
elektroauto Latvijā ir BMW i3. Lietotu auto segmentā bieži
praktiskie iemesli ir svarīgāki par emocionālajiem un zaļo
domāšanu, pircēji ir konservatīvāki salīdzinājumā ar tiem,
kas iegādājas jaunas elektriskās automašīnas. Pāreja uz
mazlietotām un lietotām elektriskajām automašīnām varētu
notikt lēnāk, taču vērts pieminēt, ka jau šodien lietotu
elektromobili Latvijā var nopirkt, sākot ar kādiem 5-6 tūkstošiem
eiro, ar šādu automašīnu joprojām var nobraukt 100 km ar vienu
uzlādi. Šeit gan ir vērts pieminēt, ka, iegādājoties lietotu
elektromobili, pircējam noteikti vajadzētu automašīnu pārbaudīt,
vēlams, pie autorizēta dīlera, veikt diagnostiku un noskaidrot,
kāda ir automašīnas baterijas atlikusī veiktspēja. Tad tas būs
drošs pirkums.
Elektrum
elektromobiļu uzlādes staciju karte
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvenergo