Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem. 

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Prāmis no Virtsu gan neaizved uzreiz uz Igaunijas lielāko salu. Vispirms ceļotāji nokļūst Muhu, ko ar Sāremā savieno pirms 100 gadiem celts 2,5 km garš ceļš. Nereti liela daļa ceļotāju Muhu salai dodas cauri pat neapstājoties, taču tas vēl jo vairāk ir veicinājis salas iedzīvotāju centību paust savu unikālo identitāti.

Tieši Muhu iedzīvotāji dāvinājuši Igaunijai viskrāšņākos tautastērpus, kuros tik daudzi tērpjas Igaunijas Dziesmu svētkos. Muhu sala var lepoties ar vairākiem paraugciematiņiem, kuros saglabājušās senās zvejnieku saimniecības, dodot iespēju ceļotājiem izjust vēstures šarmu, pat nakšņot kādā no garajām koka ēkām. Muhu pagasts ir arī vienīgais lauku pagasts Igaunijā, kur pēdējos desmit gadus nav samazinājies iedzīvotāju skaits. Tieši otrādi - reiz aizbraukušie tagad atgriežas dzīvot salā.

Rekomendējamais salu apmeklējuma ilgums ir trīs līdz četras dienas. Protams, paliekot ilgāk var turpināt baudīt svaigo gaisu, vēju un viesmīlību, taču īsākā laika periodā nāksies daudz ko palaist garām.

Lielākais salu dārgums, ko tur iepazīt dodas tūristi no visas Igaunijas, Somijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas un arī Latvijas, ir daba. Mežonīga, raksturīga tikai Igaunijas piekrastes zonai, tā iepazīstina gan ar daudzveidību augu pasaulē, gan dzīvnieku valstī. Un, protams, jūra. Visiespaidīgākie skati uz Baltijas jūru paveras no kādas no bākām Sāremā rietumu pusē vai dodoties ar laivu ekspedīcijā uz kādu no tuvējām mazajām saliņām.

Salu flora ir tik ļoti atšķirīga no Latvijas dabas, pateicoties tam, ka salās kaļķakmens un dolomīts pārsegts vien ar plānu slāni melnzemes. Kaļķakmens ieži bagātīgi baro augus, tādēļ tie Sāremā esot košāki kā jebkur citur sauszemes Igaunijā. Putnu vērotāji, tauriņu pētnieki un dabas mīļi apceļo salu, sākot ar agru pavasari līdz pat vēlam rudenim, kad citviet Igaunijā dabas tūrisma sezona jau ir beigusies.

Ainavā ļoti izceļas Aberdīnas liellopu pulki, kas rūpējas par pļavu biotopa uzturēšanu, apsaimniekošanu tur, kur pļaut nav iespējams.

Līdz ar to arī bioloģisks ēdiens tālu nav jāmeklē. Salā aizvien iecienītāka ir kļuvusi paraža galdā celt paša audzētus, nomedītus vai salasītus produktus. Visā Igaunijā rīkotās mājas kafejnīcu dienas norisinās arī Sāremā, Muhu, Roņu un Kihnu jeb Ķīļu salās. Kihnu 1. un 2. jūnijā mājas kafejnīcu dienas ietvaros ir iespēja kādā no roņu mednieku sētām nobaudīt arī roņa gaļu. Tā garšojot pēc cūkgaļas ar zivs piegaršu. Kihnu ir vienīgā vieta Igaunijā, kur kopš vēsturiskiem laikiem ir bijis atļaut medīt roņus, kopš 2003. gada salas vēsturiskā kultūras telpa ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.

Pateicoties Sāremā piekrastes mālu atradnēm, lielākā Igaunijas sala veidojusies arī kā ārstnieciskā SPA galamērķis. Šodien cilvēki salas mālus vairs neizmanto medicīnai, taču SPA priekiem vēl aizvien nododas kādā no 8 Sāremā un Muhu SPA centriem. Izvēle ir plaša, taču lielākā daļa centru atrodas tieši Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres tuvumā.

Kuresāres centrs, ieguvis svaigu izskatu, nedaudz atgādina tradicionālu Rietumeiropas vecpilsētu. Un tā arī ir, jo salā savulaik valdīja gan zviedri, gan dāņi, dzīvoja vācieši. Par vēsturi stāsta Kuresāres pils, no kuras torņa paveras iespaidīgs skats uz ezeriem, jūru un pilsētu.

Iepazīstot salu, ātri var secināt, ka ceļi te ir jauni, gandrīz katrā krustojumā pa zīmei, kas norāda uz kādu tūrisma pieturvietu. Ēkas ir celtas vēl pirms padomju laikiem, ap tām stiepjas no laukakmeņiem celti iežogojumi, teju katrā sētā pa taisnstūra formas koka vējdzirnavām. Visiespaidīgākais skats uz dzirnavām paveras ciematā Angla, dzirnavu pakalnā, kur to ir veselas četras vienuviet. Viena no dzirnavām darbojas un tajā tiek malti milti, no kuriem jebkurš, savlaicīgi piesakoties, var izcept maizi.

Tieši praktiskās darbnīcas un iespēja satikt iedzīvotājus ir otra lielākā salu bagātība. Maizes cepšana un dolomīta apstrādes meistarklases ir Anglas īpašais piedāvājums. Nasva ciematā «Tihemetsa» zvejnieku saimniecībā var paprovēt zivju iekonservēšanas mākslu, protams, tikai, ja bijusi laba zveja. Par to saimnieki parasti ziņo neilgi pirms plānotā apmeklējuma. Pusdienas ieplānojot kādā no māju kafejnīcām var paveikties un, visticamāk, saimnieki gan pastāstīs par to, kā ražo savus produktus, gan nodrošinās kādas papildu aktivitātes bērniem.

Pēc labām pusdienām katram noteikti ir jāpamēģina arī kāds no Sāres apriņķa salu tradicionālajiem dzērieniem. To starpā būs gan ābolu sidri un sulas, gan meža ogu vīni, gan ar kadiķu zariem brūvēts nepasterizēts alus. «Pihtla Pruulikoda OŰ» alus darītavā ir iespējams gan degustēt tradicionālo Sāremā alu, gan nogaršot mājas kazas sieru, saldējumu vai ābolu sulas. Savukārt «Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amata alus darītava, kas vēl šodien darbojas un piedāvā alus brūža apskati, kā arī iepazīstina ar plašo alus garšu pasauli. Alus brūži uz salām kopā ir četri un katrā ir vērts iegriezties.

Festivālu cienītājiem un tiem, kas nebēg no ļaužu pūļiem, salas varētu patikt vasaras saulgriežu laikā. Tad gan, plānojot braucienu, laikus jārezervē prāmja biļetes, citādāk var nepaveikties un uz salu nokļūt iespējams nebūs. Vasaras lielākais notikums ir Operas festivāls Kuresārē, kurā piedalās operas zvaigznes no daudzviet zināmām operām, tai skaitā Rīgas Nacionālās operas. Septembrī, ražas laikā, pēdējos sešus gadus salās baudāms Ēdienu festivāls, kad iespējams nogaršot teju jebko un jebkur. Tad ar gardām kūkām mieloties var baznīcās, skatīties brīvdabas kino un vietējo ēdienu nogaršot mašīnā un vēl neskaitāmos veidos sajust autentisko salu noskaņu.

Lai gan vidējie ienākumi salu iedzīvotājiem vēj joprojām ir zemāki nekā uz sauszemes dzīvojošajiem igauņiem, iedzīvotāji tiecas uz vienlīdzību. Ceļotājam ir jārēķinās ar apmēram 10 eiro lielu budžetu pusdienu maltītēm restorānos vai māju kafejnīcās un cenām, kas sākas ar apmēram 20 eiro par vakariņām. Piemēram, «Tihemetsa» zvejnieku saimniecības piedāvātā delikatese - zuša zupa - personai maksā 16 eiro.

Par naktsmāju izvēli uz salas nav jāsūdzas; šodien Sāremā apmesties var vienlaicīgi 7000 ceļotāji, no kuriem divi tūkstoši - Kuresārē. Tāpat populāras ir kļuvušas arī Airbnb naktsmītnes.

Pēc pēdējiem pārrēķiniem un izpētes rezultātiem, Igaunija šobrīd lepojas ar vairāk nekā 2 tūkstošiem salu. Lai gan lielākā daļa šobrīd nav apdzīvotas, interese par tām aizvien aug. Piemēram, 24 hektārus lielā Hõralaida ir pat iegūstama savā īpašumā. Cena: 999 000 tūkst. ASV dolāru.

Tiem, kas vēlas salas iepazīt jau tuvākajā laikā, tas nav jāatliek līdz vasarai. Pateicoties jūras gaisam, ziemās tur nav tik auksts, kā arī ciemati ietērpjas īpašās svētku rotās, priecējot lielus un mazus.