Izvēles iespējas nekomerciālo festivālu klāstā ir plašas – sākot no pasākumiem, kuros mūziku aizstāj sarunas, un beidzot ar alternatīviem Līgo svētkiem šamaniskā gaisotnē un kamermūziku, kas skan dabā. Organizatoriem tas liek meklēt alternatīvus līdzekļu piesaistīšanas veidus, toties apmeklētāji var ļauties tīra satura burvībai, kurā domu vidi netraucē uzbāzīgas reklāmas.

Sarunu festivāls Lampa norisināsies jau piekto gadu pēc kārtas. Apmeklētāju skaits ir pieckāršojies – no teju 3500 apmeklētājiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 16 tūkstošiem pērn. Arī programma kļuvusi bagātāka. Šogad būs vairāk nekā 350 pasākumu divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot 700 stundas. Salīdzinājumam – pirmajā festivāla gadā pasākumu skaits nepārsniedza 50. «Gatavojamies lielākam apmeklētāju skaitam, bet to ir grūti prognozēt, jo ieeja festivālā ir brīva. Šis ir vienīgais sarunu festivāls Latvijā.

Ideja par šāda formāta festivālu nākusi no dāņu sadarbības partneres, kura 2014. gada augustā ieminējās, ka Dānijā jau kopš 2011. gada notiek Folkemødet jeb cilvēku tikšanās, kur vairāku dienu garumā notiek sarunas un diskusijas par sabiedrībai svarīgām tēmām. Vēlāk atklājām, ka līdzīgi demokrātijas festivāli notiek arī citās ziemeļvalstīs – Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā –, kā arī tepat kaimiņos Igaunijā. Iedvesmojāmies no dāņu un igauņu pieredzes, tomēr gājām savu ceļu. Savukārt Lampa kļuvusi par iedvesmu lietuviešiem, kā arī pirmajam Eiropas Demokrātijas festivālam, kas pērn pirmo reizi norisinājās Briselē,» stāsta festivāla direktore Ieva Morica. Lampas programmu veido simtiem organizāciju un aktīvo indivīdu.

Taujāta par festivāla budžetu, I. Morica teic, ka tas četros gados ir divkāršojies un šogad būs vēl lielāks, jo tiek prognozēts lielāks apmeklētāju skaits. «Neesam cīnījušies par auditoriju, jo šis ir nekomerciāls festivāls. Šī gada budžets vēl nav precīzi zināms, bet pagājušajā gadā tas bija 257 tūkst. eiro. Vislielākā pozīcija ir tehniskās izmaksas – uzbūve, teritorijas labiekārtošana un noformējums, drošība, loģistika. Atbalstītāju piesaiste nekad nav bijusi viegla – tas ir laikietilpīgs un mērķtiecīgs darbs, kas prasa arī daudz resursu, jo katram finansētājam ir savas prasības vai vēlmes, un meklējam kopsaucēju, lai abām pusēm būtu «pa ceļam». Finansējuma piesaisti varbūt sarežģī arī tas, ka festivālā neizvietojam reklāmu. Uzskatām, ka saturs ir daudz svarīgāks un uzņēmumiem ir jāveido sarunas ar festivāla apmeklētājiem par viņu nozarei vai sabiedrībai aktuālajām tēmām, tādējādi piesakot sevi kā ekspertus un ceļot sava zīmola vērtību,» skaidro I. Morica. Protams, arī tas, ka ieeja festivālā ir bez maksas, uzliek papildu pienākumus finansējuma piesaistē.

Visu rakstu lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!