Tā DB atzīst četru pirmsskolu, pamatskolas un vidusskolas Patnis īpašniece Zane Ozola. Šoruden Mārupē tiks atvērts piektais bērnudārzs simts mazajiem patņiem, bet nākotnē, iespējams, tiks likti pamati arī privātajai augstskolai.

Šogad aprit 25 gadi, kopš tika atvērta pirmā sākumskola Patnis. Šajā laikā bērnudārzus absolvējuši gandrīz 1000 bērnu, 9. klasi – teju 300 skolēnu, bet 12. klasi – aptuveni 120 jauniešu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness: 

Šobrīd pilnā sparā pāri visa līmeņa mācību iestādēm veļas izglītības satura reforma. Kā jūs to vērtējat? Kā tā ir ietekmējusi Patni?

Ar valstī notiekošās izglītības satura reformas idejām strādājām jau sen. Tāpēc Patņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies. Pieļauju, ka valsts skolas sastapsies ar problēmu, ka ne visi skolotāji gribēs strādāt pa jaunam. Taču pārmaiņām ir jānotiek. Tur, kur būs gudri vadītāji, viss arī notiks. Patņa pedagogiem vienmēr ir bijušas dažādas jaunas idejas, šobrīd visos mācību priekšmetos iespēju robežās pludinām iekšā angļu valodu. Piemēram, strādājam ar CLIL (Content and Language Integrated Learning) metodi. Kādēļ gan mums vienlaicīgi vajadzētu strādāt ar divām valodām, piesārņojot latviešu valodas telpu? Jaunā paaudze jau tāpat lieliski pārvalda angļu valodu, tajā brīvi runā, jo ir izauguši pie multenēm svešvalodā. Uzskatu, ka angļu valodas telpa paver plašākas metodiskās iespējas. Uz to ir jāfokusējas ne tikai Patnim, bet visai valstij. Diemžēl inovācijas pārāk lēni ienāk Latvijas skolās. Ja katram šo valodu būs iespējams lietot pilnvērtīgi, ieguvēji būsim mēs visi, visa sabiedrība.

Kā tieši notiek pedagoģiskais darbs pēc CLIL metodes?

Mācības notiek divās valodās – latviešu un angļu. Pāreja tiek veikta pakāpeniski. Piemēram, jau pagājušajā gadā pirmajā klasītē bērniem katra trešā mācību stunda bija angļu valodā. Redzējām, ka šī metode labi strādā, tāpēc šogad pirmklasniekiem jau puse no mācību priekšmetiem notiek svešvalodā. Pārējo klašu skolēniem ir sagatavots grafiks, pēc kura angļu valoda pamazām tiks pludināta mācību stundās. Protams, tam ir nepieciešams laiks, taču ar laiku, piemēram, ģeogrāfija tiks mācīta tikai angļu valodā.

Vai privāta mācību iestāde Latvijā var būt veiksmīgs biznesa projekts?

Protams! SIA Patnis un partneri un SIA Patnis jau tuvojas trīs miljonu eiro lielam apgrozījumam. Es par šādiem rādītājiem nekad nebiju sapņojusi. Mēs esam pārdzīvojuši dažādas krīzes un šobrīd spējam attīstīties bez kredītiem. Pirmo kredītu ņēmām sporta zāles celtniecībai. Tas tika piešķirts tikai sievietēm, kuras darbojas biznesā. Protams, bez tā mēs nebūtu varējuši attīstīties. Pēc tam ilgu laiku visa Latvija dzīvoja kredītu bumā, arī mēs milzu naudu ieguldījām skolā, divas reizes palielinot ēkas platību. Kad pienāca krīze, bankas izturējās pret kredītņēmējiem ļauni, jo īpašumu vērtība strauji kritās un vairs nesedza aizņēmumus, daudzi tika izputināti, bet mēs izturējām, tas bija ļoti grūts laiks. Un es nolēmu, ka kredītu nekad mūžā vairs neņemšu. Šobrīd uzņēmums attīstās tikai no saviem uzkrājumiem. Es saprotu, ka no biznesa teorijas viedokļa tas nav pareizi. Krīzes ir labas tāpēc, ka spiež pārvērtēt daudzas lietas. Mēs kardināli izmainījām uzņēmuma struktūru, biju spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus, teju jānocērt sava labā roka. Domāju, ka atkopšanās pēc krīzes būs daudzi mokoši gadi, bet mums tie izrādījās tikai pāris gadu. Ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts bērnudārzu darbībai, jo bez tā nav iespējams attīstīt šo uzņēmējdarbību, tāpēc ka vecāki Latvijā nav tik turīgi un nevar paši nosegt visu maksu. Šobrīd ir piedāvājumi no dažādiem attīstītājiem, taču es bremzēju, jo nav pilnībā skaidra līdzfinansēšanas sistēma. Tā nav īsti godīga attieksme pret uzņēmējiem, kā arī pret bērniem un viņu vecākiem. Nav stabilitātes, nepārtraukti kaut kas tiek mainīts. Līdzfinansējumam ir jābūt adekvātam un stabilam, šobrīd tas ir nepietiekams. Ja būtu skaidrs, ka daudzus gadus nekas netiks mainīts, un finansējums būtu pietiekams, mēs rindas pēc vietām bērnudārzos ātri vien likvidētu. Ne tikai Patnis ir privātskolu biznesa veiksmes stāsts. Augstskolas noteikti ir ienesīgākas par bērnudārziem vai skolām.

Vai arī Patnis nevēlas veidot privātu augstskolu?

Jā, tādi plāni mums ir, bet pagaidām par tiem ir pāragri runāt.

Kā zināms, gan augstskolām, gan valsts ģimnāzijām un vidusskolām tiek veidoti dažādi TOP un reitingi? Vai tādi ir arī privātskolām?

Nē, tādu nav. Esmu reitingu pretiniece, jo Patņa filozofija ir iekļaujoša, kas nozīmē, ka strādājam ar dažādiem bērniem. Neuzņemam bērnus pēc izlases principa, tāpēc nevaram konkurēt ar citām skolām. Modernā domāšana, kas ir iekļauta arī jaunajā izglītības saturā, paredz, ka bērnam izaugsmes procesā ir jāmērās tikai pašam ar sevi. Ja viņš uz skolu ir atnācis pavisam švaks un vājiņš, piemēram, neprot ielikt komatu pirms palīgteikuma, kas sākas ar «ka», tad es ar šo bērnu strādāju tik ilgi, kamēr viņš to māk. Tā būs viņa izaugsme. Bērni ir ļoti dažādi, un mērīšanās mums nav pieņemama, no tās norobežojamies.

Visu rakstu lasiet 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.