Tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. 

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness: 

Gadiem tiek runāts par to, ka vajadzīgs veidot tiltu starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Kāda jūsu skatījumā ir šī brīža situācija?

Būtiski, ko noliekam kā atskaites punktu. Pēdējos gados, manuprāt, progress ir novērojams, kas saistīts gan ar dažādu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, gan zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību. Esam novērojuši pastiprinātu uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām ar universitāti. Viens no pēdējā laika piemēriem – uzņēmumiem tika izsludināta iespēja pieteikties informatīvajai sesijai par sadarbības iespējām ar universitāti. Mums nebija gaidu par lielu uzņēmumu interesi, uz to skatījāmies kā uz eksperimentu, testu, lai identificētu intereses līmeni. Kopā pieteicās 90 uzņēmumu, kas bija krietni vairāk, nekā gaidījām. Visiem vienā reizē nevarējām noorganizēt šo pasākumu, tādēļ tika organizēti trīs. Šo varam uztvert kā signālu, kas apstiprina interesi.

Mūsu uzdevums ir pareizi reaģēt uz to. Šobrīd ir pāragri spriest par nepieciešamajiem pakalpojumiem, kas interesē uzņēmējus, tā vairāk ir interese izzināt jau esošo piedāvājumu. Mūsu uzdevums savukārt būtu to precīzi formulēt, «iepakot» un komunicēt. Manuprāt, ir palielinājusies abpusēja uzticība universitāšu un uzņēmēju sadarbībai. Arī jaunajiem zinātniekiem un pētniekiem ir novērojama atvērtība dažādiem sadarbības modeļiem. RTU Dizaina fabrikas pārdošanas kanāls ir esošo un iepriekšējo klientu pieredze, tas līdz mums atved jaunus, interesantus projektus, kuru īstenošana vienmēr ir jauna pieredze un abpusēja mācīšanās.

Vai var teikt, ka Dizaina fabrika ir tāds kā ārpakalpojumu centrs uzņēmumiem, kur tie atnāk ar savu ideju un tā šeit tiek īstenota?

Universitātē noteikti vajadzētu vienas pieturvietas aģentūru, kas palīdzētu uzņēmumiem orientēties universitātes pakalpojumu un iespēju klāstā. Tā kā RTU Dizaina fabrika piedāvā dažādus pakalpojumus un īsteno vairākas programmas, organiski ir izveidojies, ka bieži esam pirmais kontaktpunkts. Nepieciešamības gadījumā novirzām uzņēmumu pie citām struktūrvienībām vai personām vai arī piesaistām tās, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu.

Šobrīd Dizaina fabrikā esam identificējuši piecas mērķa grupas – sadarbību ar zinātniekiem, studentiem, lielajiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un starptautiskajām kompānijām. Lai veiksmīgāk modelētu produktu portfeli, šobrīd veicam nelielu pētījumu, lai identificētu grupu vajadzības, kāds atbalsts vajadzīgs, lai veicinātu uz iekšieni un ārpusi vērstu sadarbību un attīstītu dažādas kompetences, spējas un prasmes. Iegūto informāciju apkoposim, lai kritiski izvērtētu to, ko un kā jau piedāvājam, kas ir lieks un ar ko nepieciešams papildināt. Līdz šim sarunas bijušas pārsteidzošas, interesantas un atklātas. Mana darba grupa intervēja dažādus zinātniekus, kuriem gan ir, gan nav bijusi pieredze darbā ar RTU Dizaina fabriku.

Spriežot pēc uzņēmumiem, kas paši jūs atraduši, – ko tie cer sagaidīt, ko tiem vajag?

Jaunuzņēmumi vēršas pie mums pēc palīdzības esošo vai jaunu produktu izstrādāšanai, kā arī interesējas par atbalsta instrumentiem, kurus piedāvājām EIT Climate-KIC Hub un EIT Food Hub ietvaros. Jo īpaši jaunuzņēmumu interesi ir veicinājusi LIAA īstenotā vaučeru programma, kas piešķir līdzfinansējumu priekšizpētē un produktu izstrādē.

Dažreiz uzņēmumi meklē jaunas studentu piesaistes iespējas. Tādos gadījumos savedam viņus kopā ar Studentu servisa centru, kā ietvaros strādā arī RTU Karjeras centrs.

Nereti uzņēmēji baidās runāt par jaunajām idejām, jo kāds šo ģeniālo ideju nozags. Vai joprojām var manīt šādu lietu?

Tā ir individuāla pārliecība. Mūsu uzdevums nav par visām varītēm pārliecināt, ka tā nenotiek. Tam pieejam dažādi. Ja klientam tas ir svarīgi, to apliecinām ar līgumu, kur ir atrunāta konfidencialitāte. Nereti šī iemesla dēļ mums ir liegums publiski komunicēt par interesantiem sadarbības projektiem. Vēlīnākā stadijā, piemēram, jaunuzņēmuma gadījumā, kur unikalitāte slēpjas produkta dizainā vai risinājumā, šāds līgums ir tiešām vēlams. Tas rada abpusēju drošības sajūtu. Te gan nereti rodas jautājums, ko darīt ar autortiesībām, ja pievienotā vērtība tiek radīta tieši šeit. Bieži vien mēs vienkārši «uzdāvinām» autortiesības un vēl mācāmies, kā rīkoties. Kopumā intelektuālā īpašuma jautājumi šobrīd tiek risināti.

Runājot par agrīnas stadijas ideju zagšanu, parasti studentiem saku – ja kāds domā, ka ideja ir unikāla vai zagšanas vērta, viņš, visticamāk, kļūdās, jo jebkura iecere idejas līmenī nav zogama. Tā kļūst konkurētspējīga tikai kopā ar cilvēku – tās autoru. Jebkurš cits to realizēs pavisam citādāk. Tāpēc neviena ideja pēc būtības nav nokopējama. Un, ja ir nokopējama, tad tā ir nokopējama un viss. Konkurencei tirgū ir jābūt, jo tā gatavo tirgu idejas realizācijai. Nevar vienkārši no zila gaisa kaut ko sākt – tas ir grūti, dārgi un ilgi. Arī runājot par t.s. vienradžiem jeb miljards dolāru vērtām kompānijām, – tās nekad nav bijušas pirmās konkrētās idejas attīstītājas. Pirms tam vienmēr ir bijuši simtiem mēģinājumu un neveiksmes stāstu, bet vienam ir izdevies «izšaut». Piemēram, Google nebija pirmais interneta meklētājs, bet tas tagad ir pats zināmākais. Vai kāds atceras, ka pirmais meklētājs tapa Zviedrijā? Neviens pat neatceras, kā to sauca.

Vienam izdevās ideju īstenot pareizajā «mērcē» un kustēties ātrāk par citiem.

Jā, te ir stāsts par ātrumu. Ja cilvēks tērē laiku, domājot, ka viņa ideju kāds nozags, viņš jau pašā startā ir lēnāks, nekā vajadzētu. Nevar skriet sprintu, pirms tam domājot: «Man izdosies vai neizdosies noskriet pirmajam? Ai, ja es nebūšu pirmais, tad neskriešu vispār.» Ātrākie skrējēji nevis vienkārši diskutē par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, bet gan skrien, cik ātri vien var. Ja nebiji pirmais, tad nebiji. Ej, trenējies vēl un startē atkal. Valstiskā līmenī ir jādod instrumenti, lai studenti un uzņēmēji varētu būt maksimāli ātri, tostarp arī ātri kļūdīties. Šī ir brīnišķīga jaunuzņēmumu pasaules dogma – ātri izgāzies, mācies no tā un dari vēl.

Visu interviju lasiet 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.