"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs. 

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

https://www.db.lv/zinas/ienakumi-butiski-samazinajusies-jau-ceturtajai-dalai-latvijas-iedzivotaju-495901

Šobrīd karjeras portālā CV.lv pieejamas vidēji 1300 vakances darbam Latvijā. 

"Sagaidāms, ka šāds vakanču apjoms varētu saglabāties visa ārkārtas stāvokļa laikā, mēreni pieaugot, tam noslēdzoties. Līdzšinējos darba sludinājumu apjomus varētu izdoties sasniegt ne ātrāk kā gada laikā," situāciju darba tirgū prognozē A. Brodiņš.

"Situācija uzņēmumos ir neviennozīmīga. Uzņēmumi, kas saskārušies ar dīkstāvi vai būtisku darbības apjomu samazinājumu, tuvākajā laikā plāno samazināt darbinieku skaitu, pārskatīt atalgojuma sistēmu, samazināt darba slodzi, pieteikt dīkstāves pabalstus un izmantot citas pieejamās iespējas. Tuvākajā laikā šie uzņēmumi arī neplāno meklēt jaunus darbiniekus. 

Vienlaikus ir ievērojams skaits uzņēmumu, kas iesaldējuši jauna personāla piesaisti, taču plāno to atjaunot līdzšinējos vai līdzīgos apjomos līdz ar dažādu pašreiz aktuālu ierobežojumu atcelšanu. Šī darba devēju daļa sagaida biznesa darbības atjaunošanos. 

Un ir daļa uzņēmumu, kas šobrīd aktīvi meklē jaunus darbiniekus, jo saskaras ar darbaspēka trūkumu, pieaugoša pieprasījuma dēļ. To vidū ir uzņēmumi, kuru biznesa procesi jau iepriekš bija saistīti ar attālinātu darbu, tostarp IKT jomas uzņēmumi un biznesa pakalpojumu centri, kā arī uzņēmumi, kas būtiski kāpinājuši savu darbības jaudu pašreizējā situācijā, piemēram, pārtikas, dezinfekcijas līdzekļu un citu šī brīža situācijā pieprasītu preču ražotāji, piegādes uzņēmumi, pārtikas un saimniecības preču mazumtirgotāji, īpaši tie, kuriem ir e-komercijas kanāli. Vēl aizvien darba tirgū aktivitāti izrāda arī būvniecības jomā strādājoši uzņēmumi," norāda A. Brodiņš.

Salīdzinot datus par publicētajiem darba sludinājumiem dažādās amatu kategorijās pēdējās divās marta nedēļās ar to pašu periodu šā gada februārī, kopumā pieejamo darba piedāvājumu kritums vērojams visās jomās.

Kategorijas, kurās bijis vislielākais darba sludinājumu kritums:

Mežsaimniecība, kokapstrāde -45%

Mediji, sabiedriskās attiecības -42%

Mārketings, reklāma -41%

Administratīvais darbs, asistēšana -34%

Transports, loģistika -33%

Elektronika, telekomunikācijas -31%

Pakalpojumi -29%

Izglītība, zinātne -29%

Cilvēkresursi -29%

Kvalitātes vadība/kontrole -28%

Valsts pārvalde -28%

Būvniecība, nekustamais īpašums -28%

Tehniskās zinātnes -28%

Vadība -27%

Finanses, grāmatvedība -26%

Tirdzniecība, iepirkumi -26%

Kultūra, māksla, izklaide -26%

Tūrisms, viesnīcas, ēdināšana -25%

Kategorijas, kurās bijis vismazākais darba sludinājumu kritums:

Lauksaimniecība, vides zinātne -7%

Drošība, glābšanas dienesti -11%

Farmācija -12%

Banku nozare, apdrošināšana -13%

Enerģētika, elektroenerģija -19%

Ražošana, rūpniecība -20%

Informācijas tehnoloģijas -21%

Jurisprudence, tieslietas -21%

Pārdošana -23%

Prakse -23%

Medicīna, sociālā aprūpe -23%

Kategorijas, kurās bijis darba sludinājumu pieaugums vai nav bijušas izmaiņas:

Sezonālais darbs +11%

Brīvprātīgais darbs – bez izmaiņām