«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Pētījuma autori secina, ka ļoti liela nozīme gan ir piemērotas un arī pareizi fokusētas informācijas pieejamībai, jo 33% remigrantu sūdzas par nodarbinātības informācijas trūkumu, un 64% remigrantu atgriezties būtu palīdzējušas nodarbinātības iespējas ar atbilstīgu atalgojumu. Sevišķi pēdējā gadījumā – runājot par atbilstīgu atalgojumu – diskusijas dalībnieki norādīja uz nepieciešamību pēc uzskatāma un labi komunicēta salīdzinājuma par atalgojuma un sadzīves izmaksu attiecībām Latvijā un populārākajās diasporas zemēs.

Lai arī Latvijā tieši uz diasporu vai to iekļaujoši darbojas vairāki gan sabiedriskie informācijas un konsultāciju kanāli (piemēram, https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/, https://www.latvija.lv/DzivesSituacijas/atgriesanas-latvija un http://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/atgriesanas-latvija), gan privātie tiešsaistes darba sludinājumu portāli. DMPC pētījumā ir konstatēts, ka to starpā praktiski nav komunikācijas, bet informācijas dublēšanās dēļ dažādos portālos darba meklētājam tajos ir arī grūti orientēties.

Publiskos pakalpojumus, piemēram, Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapu, zina samērā nedaudzi – vien apmēram puse remigrantu, un reti kurš ar to starpniecību Latvijā ir atradis darbu. Savukārt privātie «sludinājumu dēļi», lai arī ir zināmi vairumam remigrantu, ne vienmēr ir ar atbilstīgu piedāvājumu, un tie jāpārskata katrs atsevišķi, kam ne vienmēr gribas ziedot laiku.

Attiecīgi noteicošie informācijas avoti arī par nodarbinātību Latvijā diasporā ir un paliek sociālie mediji, to specializētās vietnes un pašu diasporas pārstāvju veidotas interešu grupas. Izrietoši arī viens no DMPC ietvarā intervēto ekspertu viedokļiem ir, ka sekmīgai diasporas iesaistei Latvijas darba tirgū ir nepieciešams tieši uz diasporu vērsts un tās locekļiem uzticams darba kontaktu portāls.

Par šāda privāta portāla paredzamu ieviešanu dzīvē diskusijā klātesošos informēja biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā (AppLV) vadītājs Jānis Kreilis. AppLV ir galvenokārt Latvijā pārbraukušos diasporas profesionāļus vienojoša biedrība. Tā ir daļa no plašākas kustības ar tādu pašu nosaukumu, kas pēdējā gada laikā ir sabiedriski ļoti aktīva, arī populāra un tiek ņemta vērā arī politikas veidotāju vidē.

Saziņā ar latviešu diasporas organizācijām un sadarbībā ar plašu Latvijas uzņēmumu tīklu paralēli savai darbībai AppLV J. Kreilis jaunā gada sākumā plāno atklāt citās valstīs jau aprobētiem modeļiem līdzīgu tieši uz diasporas profesionāļiem fokusētu darba kontaktu vietni, kas tos savienos ar darba devējiem Latvijā. Precīzas detaļas pagaidām netiek publiskotas, bet db.lv ir zināms, ka jauninājuma būtība ir kvalitatīvi un caurskatāmi pārbaudītu un uzticamu darba devēju piedāvājumi, kas tiek komunicēti un savienoti ar reāliem darba meklētājiem diasporas kopienās.