"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Runājot par to, kāpēc modernā darbavietā būtu jāielaiž mājdzīvnieki, piemēram, suņi, D. Helmane teic, ka pētījumi apstiprina, ka tie palīdz darbiniekiem veicināt veselīgus paradumus – vairāk kustēties, biežāk doties pārtraukumos, labāk vadīt stresu u. tml. Noteiktos gadījumos suns pilda asistenta vai pavadoņa funkcijas – viņam ir atļauts sekot saimniekam it visur, tai skaitā uz lielveikalu, lidmašīnā un arī uz darbu.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmuma "Gateway & Partners" birojā suņi vienmēr bijuši gaidīti viesi. Uzņēmuma partneris Mārtiņš Tiknuss spriež, ka suņi rada pozitīvu un draudzīgu gaisotni birojā un diena izvēršas interesantāka gan darbiniekiem, gan dzīvniekam. "Cik bieži, ejot uz darba interviju, esat intervēti suņa sabiedrībā? Rebija ir bijusi klāt jau vairākās darba intervijās," viņš teic. Arī kolēģis no Lietuvas biroja, braucot uz Rīgu, dažreiz ņem līdzi savu jorkšīras terjeru. M. Tiknuss spriež, ka jo īpaši paaugstināta stresa brīžos darbinieki novērtē, ka blakus ir suns, ko var uz brīdi sabužināt un samīļot.

"Manuprāt, būtiskākais arguments par labu suņiem vai jebkuriem citiem mājdzīvniekiem birojā ir cīņa ar vientulību, ko sekmē modernās tehnoloģijas un sociālie tīkli. Izpētīts, ka vientuļiem darbiniekiem ir sliktāka imunitāte, augstāki sirds un asinsvadu slimību un depresijas riski. Tādējādi vientulība negatīvi ietekmē produktivitāti un kavē lēmumu pieņemšanu, radot darba devējiem augstas izmaksas, bet arī saīsina cilvēku dzīves ilgumu," piebilst D. Helmane.

"Lēmums par dzīvniekiem "Golin Riga" birojā nebija vienkāršs, tomēr redzam, ka vācu īsspalvainā putnu suņu meitene Fella un ši-tcu sķirnes Pablo ir ienesuši birojā daudz prieka un vieglumu," teic Elīna Dobulāne, "Golin Riga" vadītāja. 

Viņas skatījumā lēmums par dzīvniekiem birojā ir jāskata no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, ir svarīgs komandas lēmums, ka pilnīgi visiem darbiniekiem nav iebildumu pret dzīvniekiem birojā. Tas saistīts ne tikai ar alerģijām, bet kopējo darbinieku labsajūtu. 

Ja tiek apsvērta doma par dzīvniekiem birojā, E. Dobulāne iesaka sākt ar speciālu dienu nedēļā, kuras laikā var pārbaudīt, vai šī koncepcija ir piemērota. Otrkārt, lielākos birojos jāizvērtē zonas, kur dzīvnieki var uzturēties, lai tas būtu droši arī pašiem dzīvniekiem. 

"Katram darbiniekiem, kas ņem līdzi uz darbu savu mājdzīvnieku, būtu jāvērtē, vai konkrētais dzīvnieks ir pieradis būt cilvēkos, vai tas dzīvniekam nerada papildu satraukumu. Ja visi šie jautājumi ir apskatīti un ir pozitīvas atbildes, tad ar pārliecību varu teikt, ka dzīvnieki birojā var mazināt stresa sajūtu un radīt augstāku produktivitāti. 

Dzīvnieki "Golin Riga" birojā ir cieši saistīti ar organizācijas kultūru, kas ir ļoti atvērta un elastīga. Protams, ik pa laikam abi suņi rada komiskas situācijas, piemēram, Pablo aizmiga tikšanās laikā ar klientu zem galda un sāka krākt, izdalot interesantas skaņas, kas radīja pārsteigumu visiem tikšanās dalībniekiem," atklāj E. Dobulāne.

Arī D. Helmane norāda, ka ir vairāki praktiskie aspekti, kas ir jāņem vērā, lai mājdzīvnieki kolektīvu saliedētu, nevis raisītu konfliktus, bojātu darba aprīkojumu vai negatīvi ietekmētu kāda darbinieka labsajūtu, piemēram, izraisītu alerģisku reakciju. Tāpēc darbiniekiem būtu svarīgi vienoties par principiem, kurus visi apņemas ievērot, izvēloties ierasties darbā ar savu suni, kaķi vai citu dzīvnieku. 

Vēlams tos detalizēti aprakstīt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos vai citā līdzīgā dokumentā. Tajā var noteikt, kādi dzīvnieki ir gaidīti darbavietā un kādi – nē. Piemēram, ir organizācijas, kurās ir aizliegts nest uz darbu čūskas vai ierasties ar kucēniem un noteiktu šķirņu suņiem. Tāpat iespējams aprakstīt, kur dzīvnieks uzņēmuma telpās drīkst atrasties un kādi ir īpašnieka pienākumi un atbildība gadījumā, ja dzīvnieks kaut ko sabojā vai kādu traumē.

D. Helmane teic, ka situācijas mēdz būt ļoti dažādas, tāpēc pat, ja tiek izlemts formulēt savu nostāju rakstiski, ir svarīgi, lai dzīvnieku saimnieki vienmēr saskaņo savus plānus ņemt uz darbu līdzi savu mīluli ar vadību un kolēģiem, informē kolēģus par dažādiem praktiskiem aspektiem, piemēram, faktu, ka dzīvnieks ir apmācīts, vakcinēts, vesels u.tml., seko līdzi, lai mīlulis darba vietā pienācīgi uzvedas un neapdraud kolēģus, mēbeles vai jebkādu darba aprīkojumu. 

"Tāpat jāatceras, ka situācijās, kad suns kalpo savam saimniekam kā asistents vai pavadonis, uz viņu parasti neattiecas nekādi ierobežojumi. Tomēr pat šādā gadījumā uzņēmuma vadībai un personāla speciālistiem ir jāseko līdzi, lai visi darbinieki justos komfortabli," viņa piebilst.