Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Faktoru kopums

«Tas ir vairāku faktoru kopums, kurā katram atsevišķam uzņēmumam juridiskās adreses maiņai ir savi apsvērumi,» vērtē bijušais ilggadējais Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis. Viņš atceras, ka savulaik juridiskās adreses maiņas notika pirms konkrēto adreses mainītāju maksātnespējas, lai tādējādi iegūtu sev tīkamāku administratoru. Tāpat vēl pirms daudziem gadiem juridiskās adreses maiņas gadījumi bijuši saistīti ar nodokļu administrācijas struktūrvienību attieksmi, kad, mainot juridisko adresi, mainījās ar uzņēmumu apkalpojošā nodokļu administrācijas nodaļa.

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī tieslietu faktors,» analizē bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, maksātnespējīgā uzņēmuma juridiskā adrese pēc administratora iecelšanas «migrē» uz administratora juridisko adresi. Savukārt otrs iemesls ir tiesvedības ātrums. «Ir gadījumi, kad reģionos reģistrēti uzņēmumi savu juridisko adresi «pārceļ» uz Rīgu, jo kreditoru prasījuma izskatīšana galvaspilsētā esošajā tiesā būs daudz ilgāka (tajās ir daudz vairāk lietu) nekā laukos un tādējādi var novilcināt (atlikt) parāda samaksas termiņu,» piemēru rāda M. Gulbis. Lai arī pašvaldībām nav tiešas ietekmes uz uzņēmuma juridiskās adreses izvietojumu, datos varot atrast paradoksālas lietas.

Citas prasības

«Pēdējos gados ir pieaugušas prasības no nodokļu administrācijas attiecībā uz juridisko adresi, lai tā būtu faktiskā adrese, kur notiek reāla saimnieciskā darbība,» skaidro Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Pašlaik par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var ne tikai saņemt sodu, bet arī zaudēt tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību. «Jāņem vērā, ka it īpaši pakalpojumu segmentā daudzu mazo uzņēmumu juridiskā adrese – birojs – būtībā ir tas pats īpašnieka dzīvoklis, un, ja viņš pārceļas uz savu uzcelto (nopirkto) privātmāju, ir loģiski, ka tiek mainīta arī viņam piederošā uzņēmuma juridiskā adrese,» vēl vienu aspektu min. E. Egle.

Viņa gan atzīst, ka vēl viens juridisko adrešu migrācijas iemesls varētu būt klientu (kuri pērk attiecīgos pakalpojumus) dislokācijas maiņa. «Vēl jau ir arī tādi, kuri sākotnēji reģistrē uzņēmumu Rīgā kādā biroju centrā un tad, kad izveidota (uzbūvēta) ražotne ar administratīvajām telpām, uz turieni pārceļot arī juridisko adresi, jo pirms tam tukšā zemes pleķī vai arī kādā angārā, kurš nav nodots ekspluatācijā, juridisko adresi reģistrēt būs grūti vai pat to neļaus, jo tas šķitīs ne tikai dīvaini, bet arī aizdomīgi,» komentē E. Egle.

Visu rakstu Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.