Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums. 

Savukārt būvniecībā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā aprīlī-jūnijā gada izteiksmē palielinājās par 2,3%, bet eirozonā - par 2,8%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu palielinājums par 7,1%, Lietuvā bijis kāpums par 12,7%, bet Igaunijā pieaugums par 1,2%. 

Otrajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 4,3%, bet eirozonā par 4,4% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 1,6%, Lietuvā - par 10,9%, bet Igaunijā - par 0,5%. 

Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.