Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

N. Zlobina norāda, ka slimnīcas vadība rūpējas, lai personāls var strādāt mūsdienīgā vidē, lai pieejamas modernas tehnoloģijas un ir sakārtoti darba organizēšanas procesi. Piemēram, māsas veic tikai tos darbus, kas saistīti ar veselības aprūpi. Savukārt lietvedības un organizatoriskie pienākumi ir lietvežu vai asistentu atbildībā. Slimnīcas darbības procesu sakārtošana ļāvusi pilnveidot arī darba samaksas politiku – atlīdzība caurmērā pārsniedz valdības noteikto.

Viens no sadarbības piemēriem, kas ļauj slimnīcai piesaistīt jaunās māsas, ir sadarbība ar Latvijas augstskolām un koledžām, kurās sagatavo topošos veselības aprūpes speciālistus. Prakšu nodrošināšana topošajām māsām Rīgas 1.slimnīcā ir vēsturiska tradīcija. Pašlaik sadarbības līgumi noslēgti ar Latvijas Universitāti (LU), ar LU Rīgas Medicīnas koledžu, LU Rīgas 1.medicīnas koledžu, ar LU Paula Stradiņa Medicīnas koledžu, ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu.

«Sadarbību ar universitātēm un koledžām esam izveidojuši tādu, lai ilgtermiņā ieguvēji ir visi iesaistītie – gan studenti un mācību iestādes, gan slimnīca un pacienti. Klīniskās prakses 1.slimnīcā notiek pēc būtības, to laikā topošajiem speciālistiem ir visas iespējas mūsu speciālistu vadībā nostiprināt teorētiski iegūtās zināšanas. Ik gadu palielinās topošo speciālistu skaits, kuriem tiek nodrošinātas prakses, pērn praktikantu skaits pārsniedza jau 70 cilvēku. Ir arī māsas, kas darbu 1.slimnīcā izvēlas pēc prakses un izglītības iestādes absolvēšanas. Turklāt pēdējos gados praksē Rīgas 1.slimnīcā ir arī Latvijā studējošie ārvalstu studenti,» norāda 1.slimnīcas galvenā māsa Anita Šanca.

Atšķirībā no pozitīvajām tendencēm 1.slimnīcā, kritiskāka situācija ar medicīnas māsu nodrošinājumu ir valstī kopumā. Piemēram, Valsts kontrole šā gada jūlija ziņojumā par cilvēkresursiem veselības aprūpē Latvijā norādīja gan par māsu trūkumu, gan par novecošanos. Proti, valstī strādā apmēram 9000 māsas, bet nepieciešamas ap 12 600. Tas nozīmē, ka trūkst apmēram 3600 jeb vakances šajā segmentā ir ap 30%. Savukārt 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.