Nav vienas pieejas, kas garantētu veiksmi - vadītājam ir jāiepazīst sava komanda, jāizprot tās stiprās puses un motivācija, jāpielāgo darba metodes un radoši jāapvieno dažādi faktori, lai ikviens varētu strādāt efektīvi un pilnvērtīgi izpaust savus talantus, sasniedzot maksimāli augstāko rezultātu. Tāpat vadītāja uzdevums ir arī kritiski izvērtēt, kā komanda darbojas bez viņa klātbūtnes, un nodrošināt, lai viņa pievienotā vērtība komandu stiprinātu, nevis ierobežotu, uzskata P.Bodnieks.

Datori interesē jau bērnībā

Pirmās domas par kādu konkrētu profesiju man atnāca ļoti vēlu, atminas P.Bodnieks. “Esmu dzimis un audzis Limbažos, lauku viensētā. Bērnībā mēdzu šļūkāt pa govs pļekām, ielauzties kaimiņu virtuvē, taisīt ugunskurus un darīt daudz citas blēņas. Dzīvojot lauku miestiņā, jautājums par profesijas izvēli nebija ļoti aktuāls, taču vēlāk, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz pilsētu, pamazām sāka raisītites arī domas par nākotni. Sākumā gribēju būt pilots, droši vien tāpēc, ka šajā industrijā strādāja mans tētis. Biju izdomājis, ka pēc pamatskolas varētu iegūt vidējo profesionālo izglītību ar aviācijas novirzienu, tomēr diemžēl laikā, kad pabeidzu pamatskolu, šādas programmas Latvijā vairs nebija. Tā vietā nolēmu uzsākt studijas Saldus tehnikuma datorsistēmu programmā. Bērnībā man ļoti patika darboties ar datoriem, tāpēc šī izvēle šķita diezgan loģiska,” stāsta P.Bodnieks, kurš iesākto ceļu turpināja arī pēc vidējās izglītības iegūšanas. “Latvijas Universitātē apguvu datorzinātnes, bet paralēli studijām sāku strādāt uzņēmumā Aldaris. Studijas augstskolā gan tā arī nepabeidzu, jo bija priekšmeti, kas mani vienkārši neinteresēja, turklāt diezgan ātri sapratu, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare attīstās tik strauji, ka reizēm akadēmiskā izglītība šim tempam netiek līdzi. Vienu lietu šajā laikā gan es noteikti ieguvu - interesi par par datu bāzēm, kas zināmā mērā arī noteica manu tālāko profesionālo izaugsmi,” spriež P.Bodnieks.

Visu rakstu lasiet 24.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.