Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds. 

Sapnis par superzvaigzni

Kad man bija aptuveni četri gadi, sapņoju kļūt par policistu, atminas J.Grauds. “Arī mans tētis bija policists un kopā mēs bieži skatījāmies dažādas filmas un seriālus par kārtībsargu dzīvi, kas man šķita ļoti aizraujoša. Astoņu gadu vecumā savukārt pievērsos hokejam un ar laiku sapratu - vēlos būt profesionāls hokejists, nevis policists. Arī savu pirmo naudu nopelnīju, tieši pateicoties hokejam. Man bija cerība, ka es būšu hokeja superzvaigzne un līdz 20 gadiem šis mērķis pat likās diezgan reāls. 16-17 gados sāku spēlēt Krievijas Jaunatnes hokeja līgā, bet 18 gados - Rīgas Dinamo junioru komandā, kā rezultātā man parādījās arvien vairāk iespēju attīstīt savu hokejista karjeru. Pēc veiksmīgākās sezonas savā mūžā biju plānojis doties hokeju spēlēt uz Somiju, taču pēdējā spēlē guvu nopietnu traumu, kas manai karjerai pārvilka svītru. Sākumā to nesapratu, likās, ka spēšu atgūties un iesākto turpināt, tāpēc vēl daudzus gadus, paralēli saviem pamatdarbiem, nopietnā līmenī spēlēju hokeju un mēģināju savu sapni piepildīti,” teic J.Grauds. 

Pirmais J.Grauda darbs ārpus hokeja laukuma bija kādā pārdošanas uzņēmumā, kur jaunā puiša uzdevums bija tirgot ūdens filtrus. “Uz šo uzņēmumu, neilgi pēc traumas gūšanas, mani uzaicināja mans draugs. Viņš veidoja savu pārdošanas komandu un vēlējās, lai tajā būtu sportisti, jo viņš uzskatīja, ka atlēti ir ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Un tiešām - šīs īpašības konkrētajā darbā noderēja, jo vairākas reizes nedēļā mēs klauvējām pie svešinieku durvīm un centāmies ūdens filtrus pārdot klātienē. Tas nebija vienkārši, jo cilvēku reakcijas, protams, bija dažādas. Taču, tā kā biju satraumējies un iepriekšējā līmenī hokeju spēlēt vairs nevarēju, man bija vajadzīgs plāns B. Veicot šo darbu, es iemācījos būt nekaunīgs un jāatzīst, ka šī īpašība man noder joprojām. Dažkārt, lai gūtu panākumus biznesā un pastāvētu par savām idejām, ir jābūt nedaudz nekaunīgam,” spriež J.Grauds. 

Nekaunība nes veiksmi

Tieši pateicoties nekaunībai, J.Grauds ieguva arī savu nākamo darbu. “Tirgoju ūdens filtrus Siguldā, un biiju nonācis pie kādas lielas privātmājas durvīm, kuras man atvēra sieviete. Diezgan ilgi biju centies viņu pierunāt iegādāties mūsu produkciju, kad mājās ieradās viņas vīrs. Skats no malas noteikti bija interesants - sieva mājās ar nepazīstamu, jaunu puisi, kurš mēģina viņai kaut ko pārdot, taču es nebiju noskaņots padoties. Pārsteigts biju, kad vīrietis man piedāvāja iziet ārā - parunāties. Manā galvā bija dažādi scenāriji, kā šī situācija varētu attīstīties, taču nebiju iedomājies, ka viņš man piedāvās darbu. Izrādās, ka viņš bija uzņēmuma Antalis, kas nodarbojās ar rūpnieciskā iepakojuma ražošanu un pārdošanu, direktors un viņiem bija nepieciešami darbinieki. Vēl arvien atceros, ka viņš man teica - Man patīk tava nekaunība un veids, kā tu dari savu darbu! Vai Tu gribētu pie manis strādāt? Man tika piesolīta laba alga, mašīna, dators, sociālās garantijas un citi bonusi, kas tolaik man šķita ļoti vilinoši, tāpēc piekritu. Zemapziņā gan diezgan ātri sapratu, ka šis darbs nav priekš manis, taču, tā kā apstākļi bija labi, izlēmu palikt,” teic J.Grauds, kurš joprojām paralēli nodarbojās arī ar hokeju, cerot pilnībā atgūties no traumas un kādreiz atgriezties uz lielās hokeja skatuves. “Tas bija ļoti izaicinoši. Katru dienu astoņus gāju uz darbu, beidzu sešos, bet jau astoņos vakarā man bija jābūt treniņā, Jelgavā. Mājās biju vien ap pusnakti - un tā tas turpinājās apmēram gadu. Arī nedēļas nogales man nebija brīvas, jo tad bija spēles. Šī saspringtā grafika dēļ hokejā sāku slīdēt uz leju - no pirmās maiņas uz otro, tad trešo, un tas mani vairs neapmierināja, tāpēc sāku apsvērt citas darba iespējas, jo hokeju mest malā arvien vēl nebiju gatavs,” teic J.Grauds, kurš 2016. gadā pievienojās Aktīvās pārdošanas aģentūrai.

Izaicinājumi nebiedē

Arī uz šo uzņēmumu mani uzaicināja mans draugs - mēs abi bijām pirmie darbinieki, atminas J.Grauds, neslēpjot, ka tieši darbs šajā kompānijā savā ziņā lika pamatus viņa pašreizējam biznesam. “Piedāvājām zvanu centra pakalpojumus un pa telefonu tirgojām visu iespējamo, jo sadarbojāmies ar ikvienu uzņēmumu, kas vēlējās ar mums strādāt. Šis laiks noteikti paplašināja manu redzesloku, jo katru dienu iemācījos kaut ko jaunu - iepazinu līdz šim nezināmas preces un pakalpojumus, kā arī labāk izpratu pārdošanas specifiku pa telefonu. Vienā brīdī mūs uzrunāja liels aizdevējs, kurš vēlējās, lai mēs zvanām viņu lielajiem klientiem un pārdodam kredītus. Šis projekts izvērtās ļoti veiksmīgs, kā rezultātā aizdevējs vēlējās ar mums sadarboties lielākā apmērā. Šim projektam bija nepieciešams arī savs vadītājs. Lai gan es uzskatīju, ka esmu šim amatam piemērots kandidāts, mans priekšnieks sākumā tā nedomāja, jo ar vienu kāju arvien vēl biju hokejā. Šī iemesla dēļ sākotnēji par vadītāju tika izvēlēts mans kolēģis, taču laika gaitā pierādījās, ka viņš ar šiem pienākumiem netika galā, tāpēc iespēja tika dota man,” teic J.Grauds, neslēpjot, ka vadības izvirzītie mērķi gan bijuši ļoti ambiciozi. 

“Man bija ievērojami jāpaplašina komanda un jāsasniedz mērķis - kļūt par šī aizdevēja vienīgo realizācijas kanālu. Tas likās nereāli, taču es piekritu, jo es gribēju pierādīt, ka es varu! Pāris mēnešu laikā izveidoju 20 cilvēku komandu un divas reizes palielinājām kredītu pārdošanas apjomu. Klients bija starā, kā ietekmē mūsu uzņēmums no zvanu centra pārtapa par sadarbības partneri tikai šim vienam kreditētājam, jo mums vairs nebija resursu, lai uzņemtos citus projektus. Tolaik pātraucu spēlēt arī virslīgā, jo arī tam man vairs neatlika laika,” stāsta J.Grauds, piebilstot, ka prieks par panākumiem gan nebija ilgs, jo pēc kāda laika aizdevējs paziņoja, ka sadarbību ar zvanu centru pātrauc. “Bijām kļuvuši viņiem pārāk dārgi. Sākumā tas bija šoks, jo vienā brīdī bizness vienkārši sagruva. Bijām spiesti atlaist visus darbiniekus un sākt no nulles,” teic J.Grauds. 

Rada jaunu biznesu

Tā kā bijām guvuši lielu pieredzi kredītu pārdošanas jomā, radās ideja, ka mēs varētu turpināt darboties šajā nozarē, atminas J.Grauds. “Sākām uzrunāt kreditētājus. Zinājām, kādas problēmas ir aizņēmējiem, un sapratām, kā savest viņus kopā ar citiem aizdevēju. Tā tapa SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma. Mēs pārzinājām tirgu, taču mums nebija savas datu bāzes, tāpēc sākumā bizness neattīstījās tik raiti kā gribētos. Pirmo pusgadu strādājām ar zaudējumiem, taču mums bija sajūta, ka mums izdosies, tāpēc mērķtiecīgi turpinājām doties uz priekšu un ar laiku - mums tiešām izdevās,” teic Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Par būtiskākajiem izaicinājumiem esošajā amatā viņš uzskata spēju pielāgoties ārējiem apstākļiem un komandas vadību. “Izaicinājumu pēdējos gados nav trūcis, taču mēs esam iemācījušies situācijas pieņemt un izmantot tās savā labā. Tāpat lielu uzmanību pievēršu arī komandas vadībai. Uzskatu, ka man, kā līderim, ir jājūt, kas ir vajadzīgs maniem darbiniekiem - citreiz zināšanas mutē ir jāieliek ar karotīti, taču citreiz - jārīkojas pilnīgi pretēji. Darbā ar cilvēkiem ir jāatrod pareizais balanss - kurā brīdī darbinieks jāmotivē, kurā brīdī - jāļauj viņam darboties pašam un kurā - jāšķiras,” atzīmē J.Grauds.

Nezaudē dzirksteli

Jau kopš agras bērnības Jorens ir bijis ļoti mērķtiecīgs puisis, atzīmē Lelde Grauda, Rīgas Apgabaltiesas tiesnese un J.Grauda mamma. “Atceros, ka savā laikā mēs viņam nopirkām profesionālos hokeja vārtus un viņš līdz vēlam vakaram trenēja metienu precizitāti un stiprumu. Citreiz mēs visi jau gulējām, bet viņš palika pagalmā un trenējās. Tas, manuprāt, par viņu ļoti daudz ko pasaka - viņš tic saviem mērķiem, kā arī ir gatavs ieguldīt laiku un enerģiju, lai tos sasniegtu. Neslēpšu - dzīvē ir bijuši dažādi laiki, un arī Jorens, neilgi pēc pilngadības sasniegšanas, dzīvē neizdarīja tās pareizākās izvēles, taču, manuprāt, tieši šīs mācības ir ļāvušas viņam kļūt par to cilvēku, kas viņš ir šobrīd. Viņš vienmēr ir bijis spītīgs un nekad nav padevies. Es vienmēr ticēju, ka viņš sasniegs daudz, protams, sākumā domāju, ka viņš būs hokejists, taču šobrīd man ir patiess prieks, ka viņš ir sevi piepildījis citā jomā. Patiesībā - man ir pilnīgi vienalga, ar ko viņš nodarbojas, galvenais  - lai viņš ir laimīgs, un tagad viņš tāds patiešām ir. Redzu, ka uz darbu viņš iet ar prieku un viņa acīs ir dzirkstele,” teic L.Grauda. 

Pats J.Grauds min, ka šo dzirksteli vienmēr ir palīdzējuši noturēt tieši paši tuvākie - viņa ģimene, kas nekad nav ļāvusi padoties vai salūzt. Arī J.Grauda draugs, uzņēmējs Jānis Plotnieks piekrīt - J.Grauds ir ļoti mērķtiecīgs cilvēks. “Mēs esam pazīstami jau kopš skolas laikiem un jāsaka, ka tolaik viņš bija salīdzinoši noslēgts un mierīgs puisis. Principā iepazīt viņa īsto es ir iespējams tikai vēlāk - kad tiek cauri cietajai čaulai. Mums bija kopīgi hobiji - gan sports, gan motorolleri, tāpēc skolas laikos ātri sadraudzējāmies. Kad dzīvoju Amerikā, kontakts uz pāris gadiem pazuda, bet tagad atkal esam to atjaunojuši un viens otru atbalstām. Par Jorena spēcīgākajām īpašībām es uzskatu pašpārliecinātību, spēju fokusēties un atklātību. Viņš noteikti nebūs no tiem, kas citiem apzināti melos, un to es vērtēju ļoti augstu. Viņš nemāna cilvēkus, bet ir atklāts un vienmēr gatavs palīdzēt,” teic J.Plotnieks. Rihards Bukarts, Latvijas Izlases hokejists J.Graudu raksturo kā spēcīgu līderi. “Esam pazīstami jau kopš bērnības - kopā spēlējām hokeju, un esmu novērojis, ka Jorenam noteikti piemīt līdera dotības. Katrā spēlē viņš grib sevi pierādīt un neatlaidīgi cīnās, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu. Viņš ir ļoti centīgs cilvēks, un ir gatavs darīt daudz, lai uzvarētu. Manuprāt, Jorens ir no tiem līderiem, kas ar savu piemēru lieliski spēj parādīt citiem, kā lietas ir jādara. Tāpat viņam piemīt arī labas komunikācijas prasmes, taču Jorens nav no tiem, kas tikai runā - viņš arī dara,” atzīst R.Bukarts. 

Jābūt vienotiem

Pats J.Grauds par noderīgākajām īpašībām vadītāja amatā savukārt uzskata cilvēcību un spēju atrast balansu. “Vadītājam ir nevis jāvada, bet jābūt līderim. Viņam ir jārāda piemērs saviem darbiniekiem, jo, manuprāt, komanda uzticēsies tikai tādam līderim, kurš pats varēs izdarīt to, ko prasa no saviem darbiniekiem. Tāpat vadītājam ir arī jābūt cilvēcīgam un jāspēj atrast balansu starp labo un slikto. Jā, reizēm ir jābūt skarbam, taču tajā pašā laikā vadītājam nepieciešamības gadījumā ir arī jābūt gatavam palīdzēt savai komandai un doties kaujas laukā kopā ar viņiem,” teic J.Grauds, uzsverot, ka ļoti noderīgas īpašības biznesā ir arī mērķtiecība un drosme. 

“Mēs esam daudz riskējuši - ja kaut ko darām, ejam uz pilnu banku! Tam viennozīmīgi nepieciešama drosme, taču mēs uzticamies viens otram un rūpējamies viens par otru. Kolēģi mums ir kā otra ģimene, jo darbā mēs pavadām ļoti daudz laika, tāpēc veidot labas savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgi. Uzņēmums ir vienots mehānisms, kur katrs cilvēks veic savu darbu. Tikai kopā mēs varam sasniegt labāku rezultātu un īstenot izsapņotās idejas, tāpēc vienmēr jāatceras - komandai jāstrādā viena mērķa vārdā,” atgādina Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.