Ja tu spēji kādam atrisināt svarīgu problēmu vai piepildīt nozīmīgu vēlmi, cilvēks par to būs gatavs maksāt, spriež I.Šmits. Tāpat svarīga ir arī komandas degsme šo ideju īstenot dzīvē, bet Latvijas kontekstā - arī drosme un ambīcijas veikt stratēģiskas investīcijas. Uzņēmējiem jābūt gataviem ieguldīt darbinieku izglītošanā, tehnoloģijās, digitalizācijā, pētniecībā un inovācijās. Tikai tā mēs varam pacelt mūsu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību, kļūt konkurētspējīgi starptautiskos tirgos un veicināt labklājību, domā I.Šmits. 

Sapņi mainās

Bērnībā mans sapnis bija kļūt par auto dizaineri, atminas I.Šmits. “Man ļoti patika automašīnas, labi padevās zīmēšana, un savā piezīmju kladē biju radījis virkni mašīnu skiču. Pamatskolā domas par nākotnes profesiju gan mainījās - gribēju kļūt par arhitektu, taču šis sapnis praktisku apsvērumu dēļ gan tā arī nepiepildījās. Manam brālēnam, kurš ir vecāks par mani, jau toreiz bija izdevies kļūt par labu arhitektu - un tikpat veiksmīgi sabojāt redzi, jo tajos laikos viss vēl tika rasēts ar roku, stundām sēžot pie rasējamā galda. Es toreiz diezgan pragmatiski nodomāju, ka laikam gan tomēr negribu savu redzi upurēt šādā veidā. Tā arhitektūra palika pie sapņa līmeņa, un dzīve mani aizveda citā virzienā,” atzīst I.Šmits.

Pēc ģimnāzijas absolvēšanas, jaunietis uzsāka mācības Rīgas Ekonomikas augstskolā, taču viņš atzīst, ka lēmums studēt ekonomiku nebija viņa sākotnējais plāns. “Nāku no elektriķu dinastijas, līdz ar to man likās, ka pēc vidusskolas došos uz Rīgas Tehnisko universitāti un kļūšu par elektriķi. Ģimnāzijas pēdējās klasēs, kad tikko tika atvērta Rīgas Ekonomikas augstskola, mūsu matemātikas un angļu valodas skolotājas bija ieguvušas iestājeksāmenu programmu pirmajam kursam un, vairāk intereses pēc, sāka mūs gatavot šiem eksāmeniem. Es nolēmu pamēģināt. Konkurence bija milzīga, bet eksāmenus nokārtoju un tiku uzaicināts uz interviju. Intervija bija pusstundu gara ar diviem profesoriem no Zviedrijas. Svarīgi, ka šajā intervijā lielu lomu nospēlēja mana aizraušanās ar skautu kustību. Proti, abi profesori bija bijuši skautu vadītāji, savukārt es pats tolaik jau biju skautu vadītājs. Tāpēc intervijā mēs lielākoties runājām par skautismu un tikai dažas minūtes par ekonomiku. Acīmredzot skautu kustības iemaņas un vērtības nostrādāja, jo es tiku uzņemts,” atceras I.Šmits. 

Visu rakstu lasiet 6.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.