Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu. 

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.

“Vidusskolas laikā, kas sakrita ar Atmodas laiku Latvijā, sapratu, ka vēlos iet strādāt uz skolu, jo man gribējās dot bērniem to, ko man ir devusi ģimene - pamatīgu izpratni par kultūru, vēsturi, literatūru, kas stiprina un pilnveido cilvēka personību. Tāpat arī sapratu, ka iet ārsta ceļu būs ļoti izaicinoši - būšu vecāku ēnā. Mani vecāki bija zināmi speciālisti medicīnā, un būt tik spēcīgu vecāku bērnam vienmēr ir grūti, jo uz viņa panākumiem sabiedrība skatīsies citādāk, vienmēr salīdzinās. Atzīšos, tā bija arī zināma spītība, kas lika man pieņemt lēmumu, ka es iešu citu ceļu,” neslēpj Z.Ozola.

Visu rakstu lasiet 27.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!