Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nereti grūtības rada lasīšana tuvumā – 71% no respondentiem virza tekstu tālāk no acīm, lai spētu to izlasīt. Tikai 10% aptaujāto iedzīvotāju līdz 45 gadu vecumam atzinuši, ka izmanto lasīšanas briļļu palīdzību, savukārt mazāk nekā puse respondentu, kuriem ir jau pāri 45 gadiem, šīs brilles izmanto regulāri.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki nepievērš tām pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam joprojām pastāv mīti par briļļu nēsāšanu, secina pētījuma veicēji. Viņus satrauc fakts, ka uzticēšanās progresīvajām lēcām pieaug tikai līdz ar vecumu un šādas brilles galvenokārt iegādājas cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, lai gan daudziem tās vajadzētu sākt nēsāt krietni agrāk. Pētījums atklāja, ka tikai 6% respondentu vecumā virs 40 gadiem lieto brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.

Pētījums ieskicē vēl vienu problēmu – aptuveni 95% Latvijas iedzīvotāju virs 40 gadiem nezina, kas ir presbiopija jeb vecuma tālredzība un kā šo problēmu ērti un efektīvi risināt, savukārt, 60% saprot, ka redzes pasliktināšanās līdz ar vecumu ir normāls process. Turklāt 69% iedzīvotāju redzes pārbaudi veic retāk kā reizi gadā.

"Presbiopija ir globāli izplatīta problēma, turklāt iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem visā Eiropas Savienībā ik gadu pieaug – ja 2001. gadā tie bija aptuveni 15% no kopējā iedzīvotāju skaita, tad 2018. gadā tas pietuvojies 20% atzīmei. Pasaulē aptuveni vienam miljardam cilvēku ir presbiopija un, ņemot vērā, ka, piemēram, Latvijā aptuveni 95% nav par to informēti, ir jāveic būtisks izglītošanas darbs, Piemēram, Vācijā un Skandināvijas valstīs, sabiedrība ir daudz informētāka," norāda "Essilor" grupas viceprezidents Polijā un Baltijas valstīs Adams Mamoks (Adam Mamok).

Strādājot ar klientiem Latvijā, secinām, ka šīs brilles nav ļoti populāra izvēle, jo pie mums salīdzinājumā ar, piemēram, Skandināvijas valstīm, brilles joprojām daļā sabiedrības tiek uzskatītas kā "vecuma pazīme", secina "Vision Express" galvenā optometriste Jeļena Stūriška.

"Diemžēl, progresīvās brilles daudziem asociējas ar neestētisku izskatu, kas cilvēkus attur pat no domas par to iegādi. Mēs visi atceramies, ka agrāk progresīvo briļļu lēca bija dalīta uz pusēm – tālumam un tuvumam. Šis dalījums bija labi saskatāms. Taču optikas nozarē tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un šodien nopērkamas progresīvās brilles ne ar ko neatgādina to agrāko "priekšteci". Tās izskatās tieši tāpat kā jebkuras citas optiskās brilles, tajā pašā laikā tiekot galā ar šķietami neiespējamo uzdevumu – vienlaicīgi nodrošinot skaidru redzi gan tuvumā, gan tālumā," uzsver speciāliste.