Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Šogad Tet Rīgas maratons piedzīvos spēcīgāko Latvijas čempionātu maratona vēsturē. No Latvijas sportistiem maratonā piedalīsies divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, kura Rīgā vēl līdz šim 42,195 km nav skrējusi. «Tet Rīgas maratons Zelta maratonu līgā iekļaujas īstajā brīdī – lielo megapoļu, piemēram, Londonas, Ņujorkas, Tokijas un Berlīnes, maratonos lielās popularitātes dēļ iekļūt ir gandrīz neiespējami, bet Rīga piedāvā alternatīvu – intīmu, uz tūrismu un izcilu pieredzi orientētu maratonu Baltijas valstīs, kas maratontūrisma kustībai vēl ir salīdzinoši neiepazīts reģions. Ticu, ka Zelta zīme ne tikai palīdzēs panākt arī turpmāku skriešanas kultūras izaugsmi Latvijā, bet arī nosmels prāvu maratontūristu pīrāga daļu,» cer Tet Rīgas maratona 2019 organizators Aigars Nords.

Jau šogad Rīgā ieradīsies pieci tūkstoši ārvalstu skrējēju, kuriem līdzi atbrauks vēl tikpat daudz līdzjutēju. Tāpat palielinās to cilvēku skaits, kas pārstāv savu uzņēmumu, organizāciju vai projektu, veidojot lielāko daļu maratona dalībnieku. «Kopīgam startam maratonā ir visas lieliska korporatīva pasākuma iezīmes – tradīcija, kurā visi kopā izsvīst, atpūšas, sasniedz mērķi, saliedējas, startē ar savu identitāti un pārstāv uzņēmumu. Korporatīvo komandu skaits aug. Uzņēmumi savus darbiniekus atbalsta dažādi – vieniem tiek apmaksāta dalība, citi maksā paši, ir darba devēji, kas krastmalā uzslien komandas telti, organizē pasākumus pirms un pēc maratona, kā arī kopīgi fotografējas,» stāsta A. Nords. Liela daļa uzņēmumu piedalās arī Komandu kausā – startē apakškomandās pa četri – kungi, dāmas vai jauktās komandas. Tiek izlozētas trīs komandas, kuras dodas uz kādu no pasaules atzītākajiem Gold Label maratoniem, piemēram, Berlīnē vai Ņujorkā.

Vieno azarts

Swedbank Latvija skriešana ir populārs sporta veids – gada laikā dažāda veida sacensībās vai skriešanas pasākumos piedalās līdz pat 400 tās darbinieku, lielai daļai tā ir kļuvusi par daļu no korporatīvās kultūras, stāsta bankas prezidents Reinis Rubenis, kurš pats jau desmit gadus aktīvi skrien un piedalās dažādos maratonos. Šogad viņš skries septīto Rīgas maratonu. «Esmu romantizējis domu dzīves laikā noskriet 100 pilnus maratonus, kurus vēlētos veltīt 100 nozīmīgiem cilvēkiem manā dzīvē, tostarp arī autoriem, kuru idejas ir mani ietekmējušas. Viens no pēdējiem maratoniem – septiņpadsmitais – ir noskriets pirms dažām nedēļām Parīzē, kuru veltīju savam peldēšanas trenerim Dainim Podkalnam. Protams, priekšnosacījums šādam mērķim ir veselība un arī veiksme, jo, lai plānu realizētu, var nākties skriet pat 80 gadu vecumā. Tas ir iekšējs refleksijas process visas dzīves garumā, atdodot cieņu tiem, kurus esi mīlējis,» savu motivāciju skriet raksturo R. Rubenis. Viņš ir gandarīts, ka Swedbank darbinieki ir noorganizējuši paši savu sporta klubu un Facebook lapā izveidojuši Skriešanas grupu, kurā ir iesaistījušies aptuveni 250 cilvēki. «Vadība un personāla daļa šajā gadījumā ne tik daudz iniciē sportošanu, cik atbalsta to, jo mērķis ir veselīgs un dzīvespriecīgs darbinieks. Man ir prieks, ka darbinieki paši organizē sporta aktivitātes, lai vadībai nevajadzētu uz tām kaut kā īpaši mudināt,» teic R. Rubenis. Galvenais mērķis dalībai sporta sacensībās ir aktīva dzīvesveida popularizēšana, jo banka piedāvā ne tikai atbalstu saviem darbiniekiem dalībai maratonā vai kādā citā sporta pasākumā, bet arī aicina izzināt veselīga uztura nozīmi ikdienā. Iekšējie pasākumi, kuros darbinieki var tikties ar fizioterapeitiem vai uztura speciālistiem, parasti ir pieprasīti un labi apmeklēti. «Darbs birojā atstāj ietekmi uz darbinieku veselību, tāpēc svarīgi ir aicināt viņus izkustēties. Darba vidē tiek izvietoti informatīvi materiāli ar vienkāršiem vingrinājumiem, darbinieki, kas ilgstoši strādā sēžot, tiek aicināti laiku pa laikam izstaigāties. Protams, nekas labāk nevieno kolēģus kā kopējas intereses. Šajā gadījumā tie ir arī sportiskie mērķi. Turklāt kopējs sportiskais gars un azarts lieliski vieno komandu, kura kopā var sportot un arī sasniegt izvirzītos darba uzdevumus. Sports palīdz labāk plānot savu laiku un dažkārt pēc grūtas darba dienas šķiet, ka neko vairs negribas darīt, taču izkustoties uzlabojas noskaņojums un parādās enerģija arī citām ārpus darba aktivitātēm, » ir pārliecināts R. Rubenis.

Tet Rīgas maratonā pieteikti arī 165 LMT dalībnieki – 18 maratonisti un pusmaratonisti, kā arī 51 cilvēks piedalīsies ģimenes skrējienā. Šis būs jau astotais gads, kopš uzņēmums šādā veidā cenšas saliedēt komandu, veicināt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī darbinieku interesi par sportu. «Uz maratonu brauc LMT darbinieki no visas Latvijas, tāpēc tā ir iespēja arī tiem kolēģiem, kuri ikdienā tiekas retāk, tuvāk iepazīties, esot citā vidē un apstākļos. Katram ir savas mērķis, piemēram, gūt personisko rekordu, izkāpt no savas komforta zonas, pārbaudīt savu spēju robežas, cīnīties ar iekšējām ambīcijām,» secina SIA Latvijas mobilais telefons viceprezidente Laura Keršule.

Vairo komandas garu

Viena no Fazer pamatvērtībām ir komandas gars – kur gan to var labāk stiprināt un izbaudīt kā sportā, atzīst Fazer Bakery Baltic izpilddirektors Klāvs Bērziņš. «Gribam un strādājam tā, lai mūsu cilvēki darbā justos labi, aktīvs dzīvesveids ir pamats jebkura cilvēka labsajūtai. Sākotnēji uzstādītais mērķis – stiprināt komandas garu, atbalstot darbinieku sportiskās aktivitātes – gadu gaitā nav mainījies,» secina K. Bērziņš. Maratonā Fazer Latvija komanda piedalīsies jau piekto gadu, dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug. Pirmajā maratonā startēja trīs cilvēki, šogad piedalīsies jau 25. «Darbinieki priecājas par iespēju būt kopā un labi pavadīt laiku. Prieks un emocijas vairo pozitīvu atmosfēru darbā. Kopā sportojot, dažādu departamentu kolēģi iepazīst viens otru tuvāk, tas savukārt veicina labāku sadarbību un savstarpējo sapratni,» uzsver K. Bērziņš.

Arī SIA Robert Bosch komanda ir pieredzējusi Rīgas maratona dalībniece, sešu gadu laikā tajā ir piedalījušies kompānijas Bosch darbinieki gan no Latvijas, gan citām Baltijas valstīm, šogad startēs kolēģis no Ukrainas pārstāvniecības. Komanda parasti nav lielāka par 15 dalībniekiem, kodols ir palicis nemainīgs. Piedalās arī Kaspars Kalviškis, Bosch koncerna pārstāvis Baltijas valstīs. Viņš ir izmēģinājis savus spēkus arī pašā garākajā distancē. Gadiem ejot, arī uzņēmuma darbinieku bērni no skatītājiem ir kļuvuši par pilnvērtīgiem skrējiena dalībniekiem.

Veselīgs dzīvesveids ir arī viena no AS Olainfarm galvenajām vērtībām, tāpēc uzņēmuma darbinieki piedalās dažādos sporta pasākumos – gan skrien maratonā, gan aktīvi atbalsta vietējās pašvaldības aktivitātes. Uzņēmuma komanda piedalās Tet Rīgas maratonā jau astoņus gadus; šogad startēs jau 55 darbinieki. Arī Olainfarm meitasuzņēmums SIA Silvanols maratonā vairo komandas spēku un garu, piemēru, kā būt aktīviem kustībā, rāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

Līmēs plāksterus

Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) maratonā pārstāvēs rekordliela komanda – uz starta līnijas stāsies 254 sportisti no 18 valstīm. Taču augstskola maratonā ir pārstāvēta ne tikai skrējēju rindās, bet arī starp neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējiem – ik gadus topošie mediķi brīvprātīgā kārtā palīdz sacensību dalībniekiem. «Kopš 2013. gada teju 250 studenti ir palīdzējuši maratonistiem – gan līmējuši plāksterus uz tulznām un nobrāzumiem, gan snieguši nopietnāku pirmo palīdzību,» stāsta Medicīnas fakultātes studente Karīna Avišāne, kura jau trešo gadu koordinē RSU brīvprātīgos palīgus. Profesionālas medicīniskās palīdzības sniegšana ir viens no maratona kvalitātes rādītājiem, kas ir īpaši svarīga Zelta zīmes sacensībās.

Izaugsmi piedzīvojusi arī RSU maratonistu komanda. 2016. gadā komanda kopumā noskrēja ap 2000 km, 2017. gadā tika pievarēti jau 3117 km, bet 2018. gadā visās četrās distancēs kopsummā dalībnieki noskrēja 3377 km. Pērn ievērojamākos laurus plūca RSU komandas pārstāvis, medicīnas students no Somijas Jāko Nieminens (Jaakko Nieminen), kurš 10 km distancē kopvērtējumā ieņēma 2. vietu.