Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. 

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši). 

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Sievietes (26,3 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (19,2 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (39,1 %), bet 26,2 % nostrādāja 11–20 stundas.

2025. gadā 65,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 0,5 tūkstošiem jeb 0,7 % vairāk nekā 2024.gadā, bet bezdarba līmenis pēdējos divos gados bijis bez izmaiņām, sasniedzot 6,9 %.

Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,1 % un 7,7 %).

2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, par 2,6 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (ieskaitot) (30,9 tūkstoši jeb 47,3 %), bet par 1,7 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (12,2 tūkstoši jeb 18,7 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 1,2 tūkstošiem un 2025. gadā bija 22,1 tūkstotis jeb 33,9 % no visiem bezdarbniekiem (2024. gadā – 21,0 tūkstotis jeb 32,3 %).

2025. gadā bezdarba līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 14,8 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 10,0 tūkstoši jeb 15,2 % bija jaunieši. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 1,7 procentpunktiem.

2025. gadā 30,7 % jeb 420,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 162,6 tūkstoši vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem jeb 38,7 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaita), t.i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2024. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,2 tūkstošiem jeb 2,1 %. 

Pērn 4.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 9,3 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,8 %, kas ir 0,4 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 3,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,5 % un 63,2 %).

2025. gada 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu (15–24 gadi) skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 9,7 tūkstošiem jeb 15,1 % un bija 54,5 tūkstoši (2025. gada 3. ceturksnī – 64,2 tūkstoši). Nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā samazinājās par 5,1 procentpunktu un 4. ceturksnī bija 29,0 %.

45,1 tūkstotis (5,1 %) nodarbināto 2025.gada pēdējā ceturksnī strādāja blakusdarbā, kas ir par 8,2 tūkstošiem jeb 22,3 % vairāk nekā 2025. gada 3. ceturksnī (36,9 tūkstoši jeb 4,1 %). Sievietes blakusdarbus veica biežāk nekā vīrieši.

2025. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7 %, kas ir nedaudz sarucis (par 0,2 procentpunktiem), salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 2,4 tūkstošiem jeb 3,6 % mazāk nekā 3. ceturksnī. Bezdarbnieku vīriešu skaits samazinājies par 2,2 tūkstošiem jeb 5,8 %, bet sieviešu – par 0,2 tūkstošiem jeb 0,8 %.

2025. gada 4. ceturksnī 32,5 tūkstoši jeb 51,7 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (ieskaitot) (3. ceturksnī – 28,9 tūkstoši jeb 44,1 %), bet 12,3 tūkstoši jeb 19,6 % bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 10,5 tūkstoši jeb 16,1 %). Savukārt ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) skaitā vērojams samazinājums (par 8,1 tūkstoti jeb 11,2 procentpunktiem). 4. ceturksnī bija 18,0 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (3. ceturksnī – 26,2 tūkstoši) un to īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,7 % (3. ceturksnī – 39,9 %). 

Pērn 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 13,5 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,3 tūkstošiem un bija 8,5 tūkstoši jeb 13,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – arī 13,3 %).

2025.gada 4. ceturksnī 30,6 % jeb 416,8 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 6,2 tūkstošiem jeb 1,5 %.