Tādi secinājumi ieraugāmi Latvijas Universitātes  Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK (LV PEAK) ekspertu jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā. Eksperti uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju.

Produktivitāte klibo

“Viens no ilgtermiņa riskiem Latvijā un arīdzan Eiropā ir produktivitātes atpalicība, konkurētspējas trūkums,” pauž LU domnīcas LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. Viņa uzsver, ka produktivitāte ir konkurētspējas faktors. “Pēc novērtējuma ir redzams, ka 2025. gadā Latvijas produktivitāte ir apmēram 55% no ES vidējās produktivitātes, taču jāņem vērā, ka arī Eiropā produktivitāte klibo,” tā I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka produktivitāte pēdējos gados stāv uz vietas un ir 54 - 55% no ES vidējās neatkarīgi no tā, ko Latvijā dara. “Pirms statistiķi koriģēja, Latvijas IKP produktivitātes rādītājs bija augstāks, labāks - tuvu 60% no ES vidējā,” skaidroja I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka ir divi faktori, kuri negatīvi ietekmē konkurētspēju un produktvitāti, — reālais valūtas kurss (Latvija atrodas virs pieļaujamā diapazona, kurā būtu jāatrodas augstās inflācijas dēļ) un nominālais darbaspēka vienības izmaksu indekss, kurš būtiski pārsniedz ieteicamo robežu.

Nepielūdzami skatļi

Ekonomikas barometrs rāda, ka kopš 2022. gada ekonomikas izaugsme ir mērena un produktivitāte vidēji gadā pieauga tikai par 0,2%. 2025. gadā produktivitātei saglabājās mēreni pozitīva dinamika. 2025.gada trīs ceturkšņos tā bija par 2,9% augstākā līmenī nekā pirms gada. Produktivitātes dinamika Latvijā ir bijusi straujāka nekā vidēji ES, tas nodrošināja konverģenci tuvāk ES vidējam līmenim, tomēr produktivitātes plaisa ar ES vidējiem rādītājiem joprojām saglabājās liela.  Ekonomisko aktivitāšu vājināšanās (IKP pieaugums ar negatīvu zīmi) nav būtiski ietekmējusi darbaspēka izmaksu dinamiku. No 2021. līdz 2024. gadam darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz 1,3 reizes (vidēji gadā – par 9,7%). Savukārt produkcijas vienības darbaspēka izmaksas (ULC) šajā periodā pieauga par 31,6%, ko noteica produktivitātes lēns pieaugums. 2021. gadā produktivitātes pieaugums (par 8,3%) mazināja darbaspēka sadārdzināšanās spiedienu uz konkurētspēju, un ULC samazinājās par 0,7%.  

LV PEAK eksperti norāda, ka 2025. gadā darbaspēka izmaksas būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, savukārt produktivitātes pieaugums bijis mērenāks – tas liecina, ka Latvijai saglabājas augsts risks zaudēt konkurētspēju, jo plaisa starp darbaspēka izmaksu kāpumu un produktivitātes pieaugumu nemazinās. “Produktivitātes palielināšana ir vienīgais ceļš, kā novērst arvien pieaugošo izmaksu spiedienu uz konkurētspēju,” uzsvēra I. Šteinbuka. 

Vēl jo vairāk, ja arī 2025. gadā darbaspēka izmaksas turpināja strauji augt, jo trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2024. gada atbilstošo periodu, darbaspēka izmaksas pieauga par 8,5%, kas ir gandrīz trīsreiz straujāk nekā produktivitātes pieaugums, un ULC pieauga par 5,4%. Darbaspēka izmaksu kāpumu lielā mērā ietekmē nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences, augošs pieprasījums un augsta konkurence ES atvērtajos darba tirgos. 2025. gadā darbaspēka izmaksas ir būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks. Tas liecina par produktivitātes plaisas palielināšanos. Produktivitātes palielināšana ir vienīgais ceļš, kā novērst arvien pieaugošo izmaksu spiedienu uz konkurētspēju. LV PEAK eksperti uzskata, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zināšanu ietilpīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas – ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanās un prasmēs. Tomēr politikas veidotāji nedrīkst aizmirst vecās problēmas, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu krasās atšķirības, sociālo nevienlīdzību u.c. Produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai ir nepieciešama vispusīga un plašāka pieeja.

Visu rakstu lasiet 10.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.