Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Īstermiņa indikatori ražošanā gan šobrīd izskatās labāk nekā citās nozarēs. Uzņēmēju ekonomikas noskaņojumā Latvijā martā fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, taču rūpniecībā noskaņojums pasliktinājums ir bijis ievērojami mazāks, kā, piemēram, pakalpojumos vai būvniecība. Taču jāņem vērā, ka šīs aptaujas pārsvarā tika veiktas marta pirmajā pusē un tādēļ pat šis straujais kritums tikai daļēji atspoguļo faktisko situāciju. Papildus tam martā elektrības patēriņš Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ir samazinājies par 2,8%, taču te lielu nozīme ir laika apstākļiem un salīdzinājumā ar februāri elektrības patēriņa dinamika Latvijā būtiski nav mainījies. Tas liek domāt, ka rūpniecība pret COVID-19 izraisīto satricinājumu pagaidām ir noturīgāka nekā pakalpojumu nozares un arī vakanču skaits rūpniecībā nav sarucis tik ļoti, kā daudzās pakalpojumu jomās.

Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijas ekonomikā nezināmo ir vairāk kā zināmo un prognozes šobrīd ir ļoti grūti izdarīt. Ķīnā pēc spēcīga krituma februārī ražošana martā sāk atgūties, taču šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu citviet pasaulē un straujš jauno rūpniecības pasūtījumu samazinājums vērojams arī citās valstīs. Krīzes laiks, protams, rada arī zināmas iespējas un salīdzinoši labā pozīcijā būs pārtikas, kā arī citu pirmo nepieciešamības preču ražotāji, taču ar investīcijām saistītajās būvmateriālu, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokapstrādē, ražošanas apjomu kritums šogad, visticamāk, pārsniegs 10% un papildus izaicinājumus varētu radīt loģistikas problēmām dēļ robežu slēgšanas, saka eksperts.

"Diemžēl ir izrādījies, ka mēnesis ekonomikā var būt ļoti ilgs laiks. Ir rūpniecības uzņēmumi, kuriem klājas ļoti labi, šis ir lielisks laiks ilgi uzglabājamas pārtikas ražotājiem. Latvijas pārtikas nozares specializācija – tajā ir liels konservu un ilgi uzglabājamu miltu izstrādājumu, arī siera īpatsvars, šobrīd ir ļoti izdevīga. Ja ilgākā laikā galvenais ražošanas virzītājs ir eksports, šobrīd ir izdevīgāk darboties iekšējā tirgū. Savukārt divi vieglās rūpniecības uzņēmumi atraduši glābiņu sejas masku šūšanā, bet elektronikas nozarei izdevīga var izrādīties tās specializācija sakaru iekārtu ražošanā," uzsver "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Eksporta tirgos, pēc viņa teiktā, kopumā situācija ir kritiska. Rietumeiropā un ASV bezdarbs aug un uzņēmumu noskaņojums pasliktinās straujāk nekā jebkad vēsturē. Bezdarbs ASV divu nedēļu laikā ir pieaudzis tikpat, cik Lielās Depresijas pirmajā gadā. Noskaņojuma indikatori ir krituši vairāk nekā 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, un tas noticis acumirklī. Ekonomiku ir apturējis vīruss un tā apkarošanas pasākumi, kas izriet no ekonomikai īslaicīgi nepatīkamiem, bet kopējā cilvēku vērtību sistēmā pamatotiem lēmumiem, piebilst P. Strautiņš.

"Šādi turpinot pēc dažiem mēnešiem ekonomiskās loģikas ekonomiskajos procesos būs palicis ļoti maz, būs palikusi tikai politiskā loģika. Politiskie lēmumi arī noteiks, kā ekonomika tiks restartēta. Daļēji tas notiks ar vispārējiem makroekonomiskajiem stimuliem — procentu likmes, valsts budžeta bilance. Daļēji, lemjot par kredītu garantijām uzņēmumiem to darbības restartam. Tas galvenokārt attieksies uz eksporta nozarēm, jo par iekšējo patēriņu vairākumā gadījumu varēs pieņemt — ja nauda ir atnākusi uz Latviju, tad tā tiks iztērēta. Apgrozījums restorānos un ne pirmās nepieciešamības preču veikalos gan atjaunosies tikai pakāpeniski, tur nu neko nevar darīt – pēc piedzīvotā "pārsteiguma" patērētāji ilgu laiku būs piesardzīgi," prognozē P. Strautiņš.

Valsts aktīvi darbojas jau šobrīd, atbalstot gan cilvēkus, gan uzņēmumus, taču sarunas ar rūpniecības asociāciju vadītājiem sniedz idejas atbalsta pasākumu uzlabošanai. Piemēram, viens no attīstības finanšu institūcijas Altum piedāvātajiem finanšu instrumentiem sola atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, prasot īpašnieka personisko garantiju. Normālos laikos labi darbotos loģika — ja īpašnieks pats netic savam uzņēmumam, kāpēc lai būtu jātic nodokļu maksātājiem. Taču šobrīd uzņēmumu nākotne ir neprognozējama nevis to biznesa kļūdu, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Tāpēc šajā laikā valstij vajadzētu uzņemties lielāku risku. Tieši atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem šobrīd ir labākā iespēja palīdzēt ražotājiem, jo liela daļa no pasūtītājiem šobrīd ir pagarinājuši apmaksas termiņus, piemēram, kokrūpniecībā, nereti pat no viena līdz trīs mēnešiem. Lielākā daļa aptaujāto ražotāju šobrīd saka – ir grūti, bet pagaidām turamies, turpinām strādāt, dažviet saīsinot darba nedēļas. Taču daļa saražotā nonāk noliktavā, vēl daļa tiek piegādāta klientiem, kuri varbūt apstāsies tuvākajā nākotnē. Marta dati jau būs diezgan slikti, aprīļa — vēl sliktāki, taču nepatikšanu dziļums pilnībā atklāsies maijā un jūnijā, norāda eksperts.

Šobrīd ražotāji cer uz pakāpenisku atlabšanu tirgos, sākot no jūnija, bet diemžēl uz to paļauties nevar. Līdzīgi kā globālās finanšu krīzes laikā, kad pirmā krīzē nonāca kokrūpniecība un pirmā no tās gāja ārā, šoreiz varētu būt līdzīgi. Tās galvenais klients ir celtniecība, kas ir viena no lielajām ekonomikas sildīšanas iespējām — tur var ieguldīt daudz naudas un darīt to ātri. Sliktā ziņa — atlabšana visdrīzāk nāks par vēlu, lai glābtu 2020. gada būvniecības sezonu. Ir cerība, ka cilvēki, kuri šogad neaizbrauks ceļojumos, nodarbosies ar savu mājokļu uzlabošanu. Arī metālapstrāde var cerēt uz būvniecības tirgu, ap 30% uzņēmumu specializējas ēku konstrukciju ražošanā. Taču metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kopumā nākotne izskatās draudīga. Gan investīcijas, gan ražošanas iekārtu, gan ilglietošanas preču, pirmkārt, automašīnu pirkumi, ilgu laiku būs zemā līmenī. Daļa nozares uzņēmumu strādā normālā režīmā, bet daži autobūves piegādātāji ir daļēji apturējuši ražošanu. Daļa rūpniecībā strādājošo šobrīd ir atvaļinājumā, viņi strādās tipiskajā atvaļinājuma laikā vasarā, ja situācija tirgos būs normalizējusies. Daļa ražotāju vēlētos sūtīt darbiniekus bezalgas atvaļinājumos, un darbinieki pat varētu piekrist, ja vien tas neietekmētu viņu iespējamo bezdarba pabalstu mazāku sociālās apdrošināšanas maksājumu dēļ. Tāpēc vēl viena iespēja valstij atbalstīt ražošanu šobrīd būtu iespēja aprēķināt pabalstus, balstoties uz algu līmeni līdz krīzes sākumam.

Arī "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare uzsver, ka dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku".

Atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies, bet pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies, un aktuālākas un pieprasītākas kļūst citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas. Rezultātā uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai – skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina savu preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas. Grūtāk ir saražot sarežģītās plaušu ventilācijas sistēmas, kuru ražošanas process, kā arī atbilstība standartiem un laikietilpīga sertificēšana, ir pa spēkam tikai jau pieredzējušiem ražotājiem. Tādēļ pat "Apple" viedtālruņu ražotājam "Foxconn" vai "Porsche" un "Rolls-Royce" iekšējās apdares materiālu izgatavotājam Zettl Group atliek vien pievērsties aizsargmasku izgatavošanai. Iespējas pārorientēties uz darbību vīrusa ekonomikā ir, bet ne visiem tas ir pa spēkam, atzīst eksperte.

Kā situācija attīstīties tālāk ir atkarīgs, galvenokārt, no tā, cik drīz izdosies ierobežot vīrusa izplatību. Tikmēr apstrādes rūpniecībai nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku, uzsver eksperte.