Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu. 

Dati par kopējo IKP ir pieejami gandrīz par visām valstīm. Ir valstis, kas nesadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku un savu informāciju nesniedz. Tomēr pietiekami precīzu katras valsts IKP apjomu var aprēķināt, ja ir zināma informācija par attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu, platību, iedzīvotāju izglītības un tehnoloģiju kompetences līmeni, zemes izmantošanu, derīgajiem izrakteņiem un to ieguvi, elektroenerģijas ražošanas apjomu, sadalījumu starp jaunradīto vērtību lauksaimniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā un citās pakalpojumu nozarēs u.c.

Ārējās tirdzniecības - eksporta un importa - apjoms un eksporta un importa sadalījums pa nozarēm ir pieejams arī par valstīm, kas savu statistisko informāciju ANO institūcijām nesniedz. Tomēr ļoti detalizēta IKP struktūra (kā sadalās pievienotā vērtība starp dažādām nozarēm) ne vienmēr ir nosakāma pietiekami precīzi. Vēsturiski IKP tika aprēķināts, saskaitot jaunradītu vērtību lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu sfērā. Līdz ar to šāda informācija ir iekļauta praktiski visu pasaules valstu statistikas pārskatos. Tomēr dažādās valstīs ir atšķirīga interpretācija, ko uzskatīt par pakalpojumiem. Celtniecība var tikt uzskatīta gan par ražošanu, gan arī par pakalpojumu sniegšanu utt. Elektroenerģijas ražošana visur tikt pieskaitīta ražošanai līdz brīdim, kad strāva tiek ievadīta elektrotīklā. Savukārt elektrības sadali no HES un TEC līdz pat gala lietotājam var aplūkot gan kā pakalpojumu, gan arī var uzskatīt, ka ražošanas galaprodukts ir strāvas daudzums, kuru ir saņēmis patērētājs utt. Elektrības pārvade un sadale dažādās valstīs var tikt uzskaitīta gan kā ražošanas daļa, gan kā pakalpojums. 

Apkopojot datus par visām pasaules valstīm, Pasaules Banka vadās pēc viena standarta, tomēr ne vienmēr ir iespējams precīzi nodalīt pakalpojumus no ražošanas, tāpēc dažkārt dati nav savstarpēji salīdzināmi un tie netiek ievietoti PB un SVF publiskajās datu bāzēs. Visplašāk ir pieejami dati par rūpniecību kopā ar celtniecību, savukārt dati tikai par apstrādājošo rūpniecību nav pieejami par vairākām pat relatīvi lielām valstīm vai arī nav pieejami par ļoti lieliem laika posmiem. Jāatzīmē, ka daudzos gadījumos vēsturiskie dati ir pieejami, bet tie ir atrodami tikai attiecīgo valstu statistikas gadagrāmatās vai Pasaules Bankas iespiestajos statistikas izdevumos (uz papīra) un nav ievadīti digitālajās statistikas datubāzēs. Līdz ar to  Pasaules Bankas digitālajā datu bāzē neievietoti dati tika iegūti Pasaules Bankas sagatavotā  pasaules valstu statistikas krājumā - World Tables 1993, Baltimore, The Johns Hopkins University Press, 1993.Dati par rūpniecības un celtniecības jaunradīto vērtību vispār nav pieejami par vairākām valstīm (Ziemeļkoreju, Tuvalu u.c.), taču, tā kā šo valstu ietekme uz pasaules ekonomiku ir nenozīmīga, tad tas būtiski nemaina vietu sadalījumu tabulās. Savukārt ir valstis, par kuru IKP detālo sadalījumu dati nav pieejami par noteiktiem gadiem. 

Pasaules Bankas datu bāzē nav daudzu ekonomiska rakstura vēsturisko (pirms 1991. gada) datu par valstīm, kas ieguva neatkarību pēc 1991. gada utt. Kopumā aptuveni no 2004. gada dati ir pieejami par 95% no visām pasaules valstīm, tomēr ir izņēmumi. No valstīm ar vidēji lielu ekonomiku aprēķinos netika iekļauta Armēnija, jo tai trūkst detālo IKP datu par 21. gadsimta pirmo desmitgadi u.c. Veidojot tabulas, par aptuveni 10% no visām pasaules valstīm (galvenokārt Āfrikas, Karību jūras un Okeānijas valstīm) nebija pieejami dati par 2004. gadu. 2004. gada datu vietā tika izmantoti tuvākā gada dati no piecu gadu gara laika posma. Gadījumos, kad par valsti nebija pieejami dati par 2023. gadu, tad to vietā tabulās tika iekļauti tuvākā iespējamā gada dati no pēdējo četru gadu laika posma. No pasaules simts lielākajām valstīm 2023. gada dati nebija pieejami tikai par Kanādu. Kanādai tabulās dotie dati ir par 2021. gadu. 

Visu rakstu un plašus statistikas datus lasiet 23.decembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.