Sešus mēnešus līdz ES direktīvas par darba samaksas pārredzamību un vienlīdzīgu atalgojuma normu ieviešanai Latvijā vēl nav likumprojekta, kas noteiktu tās ieviešanu uzraudzībai, kas raisa bažas par salīdzinoši īsu sagatavošanas laiku.
Eiropas Savienības direktīva ir spēkā no 2023. gada 17.maija, un dalībvalstīm tā jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam. “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par darba samaksas pārredzamību un vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm par vienādas vai līdzvērtīgas vērtības darbu ir nozīmīgs Eiropas Savienības tiesiskais akts, kas būtiski mainīs atalgojuma politiku visā ES,” uzsver apdrošināšanas AS Balta personāla biznesa partnere Estere Briežkalne. Direktīvai ir cēls mērķis - stiprināt vienādas samaksas principu un nodrošināt, ka darba devēji piemēro pārredzamus, objektīvus un dzimumneitrālus atalgojuma noteikšanas principus.
“Direktīvas prasības attiecas uz visiem darbiniekiem un personām ar darba līgumam līdzvērtīgu tiesisku attiecību gan privātā, gan valsts sektorā,” uzsver E. Briežkalne. “Atlīdzības noteikšanai jāizmanto dzimumneitrāli kritēriji: prasmes, pieredze, atbildība, darba apstākļi,” viņa skaidro. Gadījumā, ja atalgojuma starpība starp dzimumiem vienādos vai vienādas vērtības amatos pārsniegs 5% un darba devējs to nevarēs pamatot ar dzimumneitrāliem apstākļiem, darba devēja pienākums būs šo atšķirību novērst sešu mēnešu laikā, pretējā gadījumā, iestāsies, visticamāk, jau citas sankcijas, kas būs noteiktas nacionālajā regulējumā, kura Latvijā pagaidām vēl nav,” tā E. Briežkalne.
Ieviesušas tikai astoņas valstis
“Līdz 2025. gada 7. novembrim astoņas ES dalībvalstis direktīvu jau bija ieviesušas, sešas valstis sagatavojušas un iesniegušas attiecīgu likumprojektu, bet 11 valstis, tostarp Latvija, vēl tikai izstrādā likumprojektu. E. Briežkalne atzīst, ka sešu mēnešu termiņš situācijā, kad vēl nav izstrādāts attiecīgs likumprojekts, uzņēmējiem būs ne tikai īsāks attiecīgo prasību izpildes termiņš, bet arī būs grūtāk sagatavoties. Jāņem vērā, ka Direktīva paredz ziņošanu ne tikai par pamatalgas atšķirībām, bet arī par atalgojuma mainīgo daļu, līdz ar to vidējā atalgojuma aprēķinā būs jāiekļauj visi darbiniekam piešķirtie bonusi, prēmijas, piemaksas un citi labumi, kā, piemēram, veselības apdrošināšana, apmaksātas pusdienas u.c.
Realitātes faktors
“Jau kopš 2024. gada atalgojuma eksperti visā Eiropā aktīvi strādā pie darba devēju izglītošanas par Direktīvas prasībām, taču uzņēmumiem, kuri gaida uz Latvijas nacionālo regulējumu, pastāv augsts risks nepaspēt izpildīt prasības laikus. Piemēram, pilnīga uzņēmuma amatu katalogu izveide un amatu novērtēšana vidējos un lielos uzņēmumos var prasīt vismaz sešus mēnešus, turklāt pēc novērtēšanas var atklāties būtiskas dzimumu atalgojuma atšķirības, kuru novēršana prasa papildu laiku un resursus,” skaidro E. Briežkalne. Viņa pieļauj, ka pat uzņēmumi ar taisnīgu atalgojuma politiku, visticamāk, saskarsies ar izaicinājumiem. “Realitātē vienmēr pastāv situācijas, kad jānovirzās no perfekta modeļa, piemēram, situācijā, kad uzņēmums cenšas noturēt kritiski svarīgu darbinieku, kad tirgus strauji mainās un kad kompetences pieejamība ir ierobežota,” norāda E. Briežkalne.
Visu rakstu lasiet 20.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.