"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Pašlaik Hormuza šaurumā apturētās kuģu satiksmes dēļ lielākās problēmas ir redzamas ar naftas, gāzes un minerālmēslu kravām, bet citu preču plūsma pagaidām īpaši nav ietekmēta.

"Te lielāks risks ir saistīts ar Sarkano jūru, pa kuru no Āzijas uz Eiropu nogādā ļoti daudz preču. Tas ir ļoti svarīgs tirdzniecības koridors, un, ja karadarbība gan turpinās, gan izplešas reģionāli, pastāv risks, ka arī Sarkanās jūras baseins var tikt ietekmēts," atzina Purgailis.
Jautāts, kuras nozares pašlaik visvairāk ir skartas bez enerģētikas, Purgailis minēja, ka jau cieš nozares, kurās ir liels degvielas patēriņš.

"Tā ir transporta un loģistikas nozare. Latvijas kontekstā nozīmīgā mežizstrādes nozare arī ir saistīta ar ievērojamu degvielas patēriņu gan mežizstrādes tehnikai, gan pēc tam kokmateriālu transportēšanai. Diemžēl kā nākamā nozare, kas gaida, kā attīstīsies notikumi, ir jāmin lauksaimniecība. Pavasaris ir klāt, ir jāapstrādā lauki, jāiegādājas dīzeļdegviela un arī minerālmēslojums. Noteikti, ka lauksaimniekiem ir krājumi, bet, ejot laikam, šī problēma aktualizēsies arvien vairāk. Tā visa rezultātā var ciest ražīgums, kas globāli dzīs uz augšu pārtikas cenas," sacīja Purgailis.

Savukārt attiecībā uz apkures izmaksām, svarīgi būs, vai gāzes piegādes atjaunosies līdz vasarai, kad sākas gāzes iesūknēšana krātuvēs nākamajai apkures sezonai.

Lai gan pašlaik ir apstājušās gāzes piegādes no Kataras, pēc Purgaiļa minētā, redzams, ka Eiropa saņem vairāk sašķidrināto gāzi, piemēram, no ASV. Taču notikumi Tuvajos Austrumos ir ļāvuši citiem gāzes piegādātājiem pacelt arī savas cenas.

"Viss pašlaik ir atkarīgs no tā, vai cenas stabilizēsies un iepirkumi nākamajai apkures sezonai jau būs veicami par normālu cenu vai par augstām cenām. Ja karš ievilksies, piemēram, līdz vasaras vidum, tad nāksies veidot krājumus jaunajai apkures sezonai par dārgākām cenām, un tad to patērētāji, uzņēmumi un ekonomika izjutīs nākamajā ziemā," atzina Purgailis.

Viņš arī piebilda, ka pēc kara sākuma Ukrainā ir sarukušas piegāžu ķēžu diversifikācijas iespējas. Tādēļ ir bažas, ka no konflikta Tuvajos Austrumos zināmā mērā varētu iegūt Krievija, jo var būt valstis, kuras atgriezīsies pie piegādēm no Krievijas.

"Viennozīmīgi Krievijas spēja turpināt karu Ukrainā ir atkarīga no ekonomiskā stāvokļa un tā, cik tā spēj to finansēt. Pēdējos gadus mēs redzam, ka ekonomiskā situācija Krievijā kopumā arvien pasliktinās, un proporcija, cik tiek tērēts karam Ukrainā, arvien pieaug. Bija cerība, ka kādā brīdī spēja to darīt salūzīs. Nu šobrīd izskatās, ka šis brīdis ir nedaudz atlikts, potenciālā pieprasījuma pēc Krievijas energoresursiem pieauguma dēļ," sacīja Purgailis.

Jau vēstīts, ka ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm pēdējās dienās izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.