Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim). 

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām? 

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē. 

Pastāstiet vairāk par šo sarežģītību! Kādas pretrunas esat pamanījusi? 

Daļa no šīs sarežģītības sakņojas padomju mantojumā – Latvija pēdējo 35 gadu laikā ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas, taču bijušās padomju bloka valstis nav attīstījušās vienādi. To papildina arī ģeopolitiskie faktori: robeža ar Krieviju, piederība gan Baltijas reģionam, gan Ziemeļvalstu telpai. Šī daudzslāņainā kombinācija piešķir Latvijai īpašu un unikālu vietu pasaulē. 

Kā ārzemniece, kas izvēlējusies Rīgu par mājām, vai jūs ieteiktu citiem darīt to pašu? 

Noteikti. Jo šeit var radīt ietekmi tādā veidā, kas lielākā valstī ir daudz grūtāk. Redzu, ka sabiedrībā ir apetīte pēc pārmaiņām un valsts izmēra dēļ pārmaiņas ir patiešām iespējamas ātri, pieņemot gudrus lēmumus. Latvijā katram ir lielāka iespēja nekā daudzviet citur pasaulē organizēt saturīgas sarunas ar cilvēkiem no visām nozarēm un līmeņiem, piekļūt datiem, zināšanām, ietekmēt, jo šī ir maza valsts un durvis ir vaļā. Tās ir lietas, par ko cilvēki daudz lielākās valstīs varētu tikai sapņot. Latvieši to reizēm aizmirst un nenovērtē.

Latvijas augstākajā izglītībā jau ilgstoši notiek diskusijas par reformām, taču pārmaiņas bieži ir lēnas vai ierobežotas. Kāds ir jūsu godīgais vērtējums par šo situāciju? 

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum. Par vienu gan esmu kategoriska – lauku skolas nedrīkst slēgt! Nesen tika publicēts apjomīgs Eurostat demogrāfijas pētījums1 , un tā dati ir satraucoši: ja migrācijas un dzimstības tendences nemainīsies, Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam varētu sarukt līdz aptuveni 1,4 miljoniem. Lauku teritorijas jau šobrīd piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās sekas. Ja kopienām atņemam skolas, mēs tām atņemam arī nākotnes perspektīvu, vienlaikus vēl vairāk veicinot koncentrēšanos lielajās pilsētās. Latvija attīstās nevienmērīgi – izaugsme koncentrējas tikai Rīgā, un tas notiek uz pārējās valsts rēķina. Turklāt tas ir arī ģeopolitisks jautājums: vājāki lauki nozīmē novecojošu sabiedrību ārpus pilsētām, talantu koncentrāciju vienuviet un kopumā mazāk noturīgu valsti. 

Kā trūkst Latvijas vidusskolas izglītībā? Kur ir vājās vietas? 

Es labprāt redzētu, ka uzņēmējdarbība tiek attīstīta vēl plašāk. Daudzas skolas to dara ļoti labi, taču man īpaši svarīgi, lai 18 gadus veci skolēni saglabātu spēju uzņemties riskus, domāt brīvi un kritiski, apšaubīt un izaicināt, nevis vienkārši izpildītu norādījumus. Mums nav vajadzīgi cilvēki, kuri darbojas kā mehānismi. Mums vajadzīgi cilvēki, kuri uzdod jautājumus, izaicina un uzdrošinās rīkoties. Šādas domāšanas attīstīšana jau agrā vecumā ir kritiski svarīga – tas ir talants, kas nākotnē būs patiesi neaizvietojams. 

Kā Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) pēdējo septiņu gadu laikā ir mainījusies? 

Esam mainījušies daudz, bet apzināti. Mēs cenšamies domāt uz priekšu, nevis sekot tendencēm. Pamata kursi paliek stipri – finanses, ekonomika, statistika, ētika, prasme domāt, skaitīt, runāt un rakstīt. Taču rīki mainās. Agrāk tā bija programmēšana. Tagad – mākslīgais intelekts. Mēs sagaidām, ka visi absolventi prot to izmantot – kritiski un izcili, jo tieši to prasa darba devēji. Un MI nav viens atsevišķs kurss – tas ir ieausts visā mācību procesā. Lielu uzsvaru liekam uz ilgtspēju, pat ja tas šobrīd nav populāri, jo ticam, ka tas ir izdzīvošanas jautājums. Mēs gatavojam vadītājus nākotnei, nevis pašreizējai situācijai. Esam arī paplašinājuši uzvedības zinātņu un uzvedības ekonomikas daļu – lai studenti saprastu, kā cilvēki domā un kā sabiedrības darbojas. Varbūt lielākā pārmaiņa ir augošā interese par politiku un sabiedrisko dzīvi mūsu absolventu vidū. Programma ietver starptautiskās politikas moduļus. Arvien vairāk mūsu absolventu strādā starptautiskajās institūcijās. 

Kāda ir saikne starp Stokholmas ekonomikas augstskolu Stokholmā un skolu Rīgā?

Saikne ar Stokholmu arī ir reāla – ne tikai nosaukumā. Mēs saskaņojam mācību stratēģiju, zīmolu, programmas saturu. Ir studentu apmaiņas, kopīgi pētniecības projekti, jauns doktora stipendiju konkurss, Stokholmas pasniedzēji brauc šurp mācīt un sniegt savu pienesumu. Mūsu rektors un es ieņemam duālus amatus Rīgā un Stokholmā. Tā ir īsta partnerība. 

Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka SSE Riga audzina baņķierus un auditorus. Skatoties 30 gadu perspektīvā – ko skola patiesībā ir sasniegusi? 

Jā, mēs esam radījuši arī baņķierus. Bet ne tikai viņus – mūsu absolventi ir kļuvuši par pilotiem, kuri īstenojuši savus sapņus, tirgotājiem, kuri dibinājuši uzņēmumus, balerīnām, kuras izveidojušas deju kompānijas, un cilvēkiem, kas vada gan ēdināšanas uzņēmumus, gan bankas. Mēs neapmācām cilvēkus konkrētam amatam. Mēs apmācām dzīvei. Mēs apmācām domāšanai. Mēs dodam pamatus, lai katrs var sasniegt to, ko patiesi vēlas. Šobrīd aplēses rāda, ka 3000 mūsu absolventu atstāj būtisku nospiedumu Latvijas ekonomikā. Tie ir vairāk nekā 1500 valdes locekļi un patiesie labuma guvēji uzņēmumos Latvijā. Šobrīd katrs trešais absolvents vada Latvijas uzņēmumu vai ir patiesais labuma guvējs. Kopējais šo uzņēmumu nospiedums ekonomikā ir 11,3 miljardi eiro, šie uzņēmumi nodarbina 43 tūkstošus darbinieku un veido aptuveni 10% no ekonomikas. 

Parunāsim par talantiem. Latvijā bieži izskan diskusijas par talantu trūkumu – politikā, biznesā, sabiedrībā kopumā. Kā jūs to vērtējat no SSE Riga perspektīvas? 

Es uzskatu, ka Latvija ir pilna ar talantiem un skolas strādā izcili. Matemātikas zināšanas, ko redzam SSE Riga pieteikumos, ir ārkārtīgi augstā līmenī. Turklāt ir kritiskā domāšana, zinātkāre un alkas pēc panākumiem – tieksme darīt vairāk, kas ir būtiskas īpašības, lai sasniegtu izcilību. Talants ir klātesošs. Galvenais jautājums ir, vai mēs kopā ar citām augstskolām spēsim šo talantu noturēt Latvijā. Mēs veicām aptauju, un noteicošais vairākums vidusskolēnu izrādīja vēlmi izmēģināt dzīvi ārzemēs. Tas ir milzīgs procents. Tāpēc problēma nav talanta radīšanā, bet gan tā saglabāšanā. 

Ko SSE Riga dara, lai ar to cīnītos? 

Ja spējam noturēt labākos studentus Latvijā, viņi veido profesionālu tīklu šeit, iegūst pieredzi praksē un veido saikni ar valsti. Pat ja vēlāk viņi dodas uz ārzemēm maģistra studijās vai pēc darba pieredzes, iespējas atgriezties Latvijā kļūst daudz lielākas. Mūsu augstskola ir maza un selektīva – apmēram 120–140 studentu gadā, un tas ir apzināts lēmums, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību pieredzi. Katru gadu mēs piedāvājam 50 stipendijas, ļaujot izciliem studentiem studēt neatkarīgi no finansiālās situācijas vai dzīvesvietas. Pagājušais gads bija rekordgads pieteikumu skaita ziņā ar vairāk nekā 600 kvalitatīvu pieteikumu. 

Ņemot vērā, ka 80% vēlas doties prom, cik labi ir tie 120, kas paliek? 

Ļoti labi. Mēs paši veicam uzņemšanas testus un tādējādi pārliecināmies par studentu kvalitāti. Tomēr svarīgākais ir tas, ka daudzi no mūsu spējīgākajiem studentiem izvēlas nevis starp SSE Riga un palikšanu mājās, bet gan starp SSE Riga un studijām ārzemēs. Mūsu galvenais uzdevums ir pārliecināt viņus palikt, un es uzskatu, ka šajā jomā mums izdodas ļoti labi, ņemot vērā rekordlielo interesi pagājušajā gadā. 

Jūs piesaistāt arī starptautiskos studentus. Kā tas atbilst mērķim stiprināt Baltijas reģionus? Vai tas neatņem iespējas vietējiem? 

Igauņi un lietuvieši ir daļa no misijas – stiprinot šo bloku sociāli un ekonomiski, mēs visi kļūstam izturīgāki. Attiecībā uz studentiem no tālākām vietām – starptautiskā vide nāk par labu visiem. Latvijas studenti iegūst starptautisku izglītību, neizbraucot no valsts. Viedokļu un pieredzes apmaiņa notiek klasē – gan ar starptautiskiem pasniedzējiem, gan ar ārvalstu studentiem. Pastāv arī cita dimensija: izglītības diplomātija. Katrs students, kurš mācās šeit, kļūst par vēstnieku – ne tikai SSE Riga, bet arī Latvijas vārdā. Visur, kur viņi dodas, Latvija iegūst kontaktus. Tas ir stratēģiski svarīgi. Mēs palīdzam sagatavot nākotnes līderus, un, jo stiprāki viņi ir, jo stiprāki esam mēs. 

Daudzi vecāki mudina bērnus studēt ārzemēs, ja vien rodas iespēja. Kā jūs argumentētu par labu SSE Riga? 

Es pati aizgāju no mājām 18 gadu vecumā un nekad neatgriezos, tāpēc es Latvijas vecākiem neteikšu, ko darīt. Bet es teikšu sekojošo: ja brauc prom, tu neveidosi tīklu mājās. Un viens no svarīgākajiem tīkliem, kas tev jebkad būs, ir universitātes tīkls. Ja studē ārzemēs, tu to neveido Latvijā, neveic praksi šeit, nepaplašini paziņu loku. Un tad, kad būs vēlme atgriezties, tīklošanās process būs jāsāk no jauna. Mūsu sabiedrība joprojām lielā mērā balstās uz attiecībām un pazīšanos – tas darba devējiem ir ārkārtīgi svarīgi. Diplomi arī nav universāli atzīti biznesa vidē tādā mērā, kā cilvēki domā, un mācības konkrētā valstī nenozīmē priekšrocības citā valstī. Jebkuram vecākam un vidusskolēnam, kas izsver šo lēmumu, es ieteiktu papētīt konkrēto universitāti – kādi ir nodarbinātības rādītāji, ko absolventi dara pēc studijām, vai tas atbilst tam, ko jūsu bērns vēlas no dzīves? Ārzemju izglītība automātiski nenozīmē labu izglītību.

Pastāv teiciens “Zālīši-Pirmā-Zviedri” jeb stereotips, ka tipiskais SSE Riga students nācis no Rīgas Valda Zālīša sākumskolas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Jūs patiešām uzņemat studentus no visas valsts vai galvenokārt no elites skolām? 

Ap to ir daudz mītu, bet realitāte ir citāda. Mūsu studentu kopa ir patiešām daudzveidīga. Mēs piedāvājam stipendijas studentiem, kuri labi nokārto mūsu iestājeksāmenus, un bieži vien viņi ir no reģioniem. Mēs arī darām pieejamus bezmaksas materiālus ikvienam, kas vēlas pieteikties: paraugu testi, bezmaksas matemātikas kurss. Ikvienam, kurš iepazīstas ar šiem materiāliem, vajadzētu justies gatavam. Jautājums nav par to, vai cilvēki no ārpus Rīgas var konkurēt. Viņi noteikti var. Jautājums ir par to, vai viņi zina par mums un vai tic, ka tas viņiem ir iespējams.

Latvieši bieži jūtas, ka atpaliek no igauņiem un lietuviešiem. Mums nav lielu globālu uzņēmumu, nav miljardieru, ir maz vienradžu. Vai skola ir kaut ko darījusi nepareizi? Vai tas ir talanta jautājums? 

Es nedomāju, ka tas ir talanta jautājums. Talants ir. Drīzāk – domāšanas veida un vides jautājums. Latvijas sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas nepietiekami veicina uzņēmējdarbības garu, pāšpārliecinātību un iekšējo motivāciju savos audzēkņos. Tā ir kultūras un mentalitātes problēma, kas caurvij Latvijas izglītības sistēmu. Mazāka ideju, enerģijas un kapitāla koncentrācija kopsummā apgrūtina šādu uzņēmumu veidošanos, tomēr bizness sākas ar raksturu un personību. Tirgus šeit ir mazāks – tas ir labi pilotprojektiem, bet grūti mērogošanai. Te atkal ir izšķiroši, cik lielā mērā talantīgam jaunietim ir veidojušies sakari ar citām valstīm un cik starptautiska ir domāšana, valodu zināšanas un pārliecība par savu konkurētspēju. Pastāv arī sociālā kapitāla dimensija jeb uzticēšanās cits citam. Latvija pēdējā laikā ir labi pakāpusies demokrātijas indeksā – ASV tur slīd uz leju, kamēr Latvija rāda labus rezultātus. Ēnu ekonomika samazinās. Tas liecina, ka savstarpējā uzticēšanās tiek stiprināta un sabiedrība kopumā nobriest. Un septiņu gadu laikā, ko esmu šeit, sabiedrība ir kļuvusi jūtami atvērtāka jaunām idejām. To es redzu tieši savos absolventos. 

Ko SSE Riga piedāvā vadītājiem un profesionāļiem? 

Mums visiem ir nepārtraukti jāmācās. Mēs piedāvājam vairākus ceļus: atvērtus kursus MI jomā, vadības attīstības programmu, efektīvu vadītāju programmu. Daudzas no tām ir lielā mērā subsidētas ar LIAA un ES fondiem, kas padara tās pieejamas dažādās nozarēs. Bet programma, kas man ir vistuvāk sirdij un kurā es pati mācu, ir mūsu profesionālais maģistrs. Divi gadi, tikai 30 cilvēki, kas kļūst par īstu kopienu. Viņi kopā strādā pie problēmām, kopā ceļo uz Zviedriju un Singapūru, piedzīvo dažādas vides. Programma ir ļoti lietišķa – no finansēm līdz sarunvedībai. Tā ir iespēja paplašināt redzesloku un palielināt ambīcijas tiem, kuri bakalaura grādu jau ieguvuši sen. 

Igauņi skatās uz somiem kā paraugu, lietuvieši – uz poļiem vai citiem. Latviešiem šāda skaidra parauga, šķiet, nemaz nav. Vai ir valsts, no kuras Latvija varētu mācīties? 

Es ieteiktu mācīties no labākā dažādās valstīs, nevis sekot vienai. Ir vērts pētīt mazās valstis, kas sasniegušas ievērojamus rezultātus. Zviedrijā ir izveidota brīnišķīga uzņēmējdarbības sistēma, kas daļēji izskaidrojama ar talantu piesaisti no visas pasaules. Igaunijas izglītības sistēma ir paraugs, no kā var daudz mācīties. Un ir vērts godīgi paskatīties uz Baltijas kaimiņiem – ko viņi dara labi, ko mazāk labi – un izvēlēties gudri. Nevis atdarināt, bet izvēlēties. Tas ir vērtīgāk nekā viens paraugs. Mēs cenšamies sniegt pienesumu valsts pārvaldes kvalitātei ar Valsts līderu attīstības programmu tiem, kuri jūt aicinājumu uzņemties līderību Latvijas politikā, valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs un nevalstiskās organizācijās. Programmas mērķis ir attīstīt autentiskus valsts līderus, kuriem patiesi vēlamies sekot. 

No kurienes nāk stipendijas jaunajiem studentiem, lai segtu mācības SSE Riga? 

Stipendijas nāk no trim avotiem. Pirmkārt, tās nodrošina privātie ziedotāji – fondi, privātie fondi, skolas mērķu atbalstītāji gan no Latvijas, gan Zviedrijas, kā arī korporatīvie partneri. Otrkārt, tās ziedojumu veidā iegulda absolventi – pamatā igauņi, latvieši un lietuvieši, kuri vēlas atbalstīt nākamo paaudzi; es to uzskatu par īpaši vērtīgu. Arī reklāmas nozares vadošais spēlētājs McCANN Rīga ir piemērs absolventu ietekmei Latvijas uzņēmējdarbībā un ilggadēji nodrošina šo ziedošanas kampaņu organizāciju pro bono. Treškārt, skola arī pati no sava fonda līdzekļiem piešķir stipendijas izcilākajiem studentiem. 

Skatoties septiņu gadu perspektīvā – kādas ir SSE Riga stratēģijas prioritātes, un kur tiek virzīti galvenie ieguldījumi? 

Mēs ieguldām tehnoloģijās – ne tikai mācot par tām, bet izprotot to praktisko pielietojumu. Padziļinām sadarbību ar uzņēmumiem, lai studenti iegūtu patiesi lietišķas zināšanas. Šī mijiedarbība ar biznesa vidi, manuprāt, nākotnē būs daudz lielāka mūsu darbā. Mēs arī ieguldām sistēmiskajā domāšanā – palīdzam studentiem saprast, kā indivīds vai organizācija var radīt patiesas pārmaiņas. Starptautiskā perspektīva apvienojumā ar sistēmisko domāšanu – tur es redzu mūsu attīstību. Un mēs turpinām attīstīt katru kursu soli pa solim – nosaukumi ir tie paši, bet kursi izskatās pilnīgi citādi nekā pirms divdesmit gadiem. Paaudžu maiņa ir notikusi, un to personīgi piedzīvo arī mūsu absolventu bērni, kuri nu jau paši izvēlējušies mācības SSE Riga.