Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Dombrovskis uzsvēra, ka mūsu galvenais izaicinājums ir saglabāt drošību, uzņemoties lielāku atbildību par mūsu aizsardzību.

Viņš stāstīja, ka Baltijas valstis ir būtiskas atbalstītājas Ukrainai, sniedzot tai finansiālo, humāno un militāro palīdzību, kas nepieciešama, lai Ukraina varētu turpināt turēties pretī Krievijai. Turklāt jau vairākus gadus Latvija, Lietuva un Igaunija ir demonstrējušas tālredzību, veicot ieguldījumus, lai uzlabotu savas aizsardzības spējas.

Baltijas valstīm ir spēcīga balss EK, un tās var rēķināties arī ar plašāku reģionālo atbalstu. "Baltijas valstīm ir spēcīgs plašāka reģiona un visas ES atbalsts, lai saprastu, ka Eiropa uzņemas lielāku atbildību par savu aizsardzību," teica Dombrovskis, uzsverot, ka Eiropai ir visas priekšrocības salīdzinājumā ar Krievijas agresoru ekonomiskā svara, tehnoloģiju un iedzīvotāju skaita ziņā.

Dombrovskis skaidroja, ka šīs priekšrocības ir jāizmanto, atjaunojot Eiropas aizsardzības spējas un attīstot aizsardzības nozari, bet tam ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi.

Kā stāstīja politiķis ES jau ir veikusi izšķirošus pasākumus ar iniciatīvu "ReArm Europe", kas ļaus mobilizēt papildu 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem visā ES. Tas veicinās strauju aizsardzības izdevumu palielināšanu, ļaujot dalībvalstīm uz laiku atkāpties no parastajām fiskālajām prasībām.

Viņš arī pauda, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir nolēmušas pieprasīt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu.

Turklāt ES dalībvalstu vēstnieki pagājušā nedēļā panāca vienošanos par jaunu aizdevumu instrumentu 150 miljardu eiro apmērā, un balsojums par to plānots 27.maijā. Šis instruments nodrošinās aizdevumus dalībvalstīm, lai tās varētu investēt tādās jomās kā pretraķešu aizsardzība, bezpilota lidaparāti un kiberdrošība.

"Mans vēstījums ir ļoti skaidrs. ES tagad veic drosmīgus pasākumus, lai stiprinātu mūsu aizsardzību. Tas ir vissvarīgākais pasākums, ko mēs varam veikt, lai stiprinātu investīciju klimatu arī Baltijas valstīs un nodrošinātu reģiona ilgtermiņa labklājību," teica Dombrovskis.

Kā uzsvēra politiķis, lai gan drošība joprojām ir galvenā politikas prioritāte, nedrīkst atstāt novārtā arī citu stratēģisko mērķu sasniegšanu. Ieguldījumiem ir nepieciešama arī makroekonomiskā stabilitāte.

Kopš pievienošanās ES, Baltijas valstis ir piedzīvojušas krasas ekonomiskās pārmaiņas. Kā norādīja Dombrovskis, lai gan pašreizējā ekonomiskā situācija ir sarežģīta, izaugsme turpinās, un EK jaunākajās ekonomikas prognozēs nākamajā gadā visās trijās Baltijas valstīs tiek prognozēta izaugsme no 2% līdz 3,1%, kas ir augstāka par ES vidējo rādītāju (1,5%).

"Tas atspoguļo arī to, kā visas trīs valstis īsteno atbilstošu politikas pasākumu kopumu, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību. Tas ir ļoti svarīgi, jo vāja ekonomika ir viegls mērķis populistiem un agresoriem," teica Dombrovskis, stāstot, ka Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai.

Kā stāstīja Dombrovskis, lai gan ārvalstu investoru vispārējais noskaņojums par investīciju klimatu Baltijas valstīs ir piesardzīgi optimistisks, reģions joprojām saskaras ar īpašām problēmām, kas kavē ieguldījumu pieaugumu, un daudzas no tām ir Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu sekas.

"Tās ir, piemēram, augstākas enerģijas cenas, ārvalstu tiešo ieguldījumu samazināšanās, sarežģītāka ārējās tirdzniecības vide un ģeopolitisko risku uztvere. ES atzīst šīs problēmas un sniedz tiešu finansiālu atbalstu pasākumu īstenošanai, lai tās risinātu," teica Dombrovskis, piebilstot, ka pašreizējā ES budžetā jau ir paredzētas ievērojamas finansējuma iespējas reģionam dažādu programmu ietvaros, jo īpaši atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas ietvaros.

Dombrovskis uzsvēra, ka svarīgi, lai Baltijas valstis arī turpmāk koncentrētos uz ES līdzekļu efektīvu izmantošanu gan drošības palielināšanai, gan ekonomiskās aktivitātes veicināšanai un dzīves līmeņa uzlabošanai.

Kā teica Dombrovskis, par kohēziju un reformām atbildīgais izpilddirektora vietnieks strādā pie tā, lai sniegtu pielāgotu atbalstu austrumu pierobežas reģioniem, izmantojot ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada. Nākamajā mēnesī viņš apmeklēs Latviju un Igauniju.

Kad runa ir par Baltijas valstu ekonomisko problēmu risināšanu, EK strādā pie tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un investīciju klimatu reģionā. Ieguldījumu klimatu Baltijas valstīs labvēlīgi ietekmēs arī ES plašāka programma konkurētspējas uzlabošanai, teica Dombrovskis.

"Mēs maksimāli izmantojam mūsu galveno ekonomisko priekšrocību - vienoto tirgu ar 450 miljoniem patērētāju, nojaucot atlikušos šķēršļus, lai veicinātu ES ekonomiku, vienlaikus piesaistot pasaules talantus un ieguldījumus," stāstīja Dombrovskis.

"EK ir apņēmības pilna izveidot spēcīgāku, drošāku un konkurētspējīgāku Eiropu," stāstīja Dombrovskis, norādot, ka ir jāturpina izmantot Baltijas vienotību, lai ietekmētu plašāku ES un NATO politiku un stiprinātu mūsu ekonomiskās un drošības pozīcijas.

Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, mums ir jānodrošina reģiona drošība, turpinot ieguldīt mūsu kolektīvajā aizsardzībā, un, otrkārt, jārīkojas kopīgi, lai piesaistītu un veicinātu investīcijas, kas Baltijas valstīm ir nepieciešamas, lai atraisītu visu reģiona ekonomisko potenciālu un nodrošinātu tā ilgtermiņa labklājību.