Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Arī, piemēram, Ēģipte nupat atklājusi, ka palielinās savas pamata pārtikas preču rezerves, raksta "finance.yahoo.com". Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importētāja (un būtisku daļu no tiem tā saņem no Krievijas), un liela daļa no šīs valsts iedzīvotājiem ir atkarīgi no valsts subsidētiem pārtikas produktiem, kuru vidū ir maize un makaroni.

Katrs par sevi

Pircēju bariem pasaulē un kā šobrīd var novērot – arī veselām valstīm - pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz tirgus plačiem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. 

http://www.db.lv/zinas/partikas-krasana-novedusi-pie-krietni-dargakiem-kviesiem-495753

Kviešu piegāžu līgumu cena ASV un Eiropā kopš marta vidus ir pieaugusi aptuveni par 10% līdz 15%. Savukārt Vjetnamas rīsu cena, kas ir šī tirgus etalons, kopš gada sākuma palielinājusies par 14%. Tādējādi daudziem par šādiem pirkumiem jāmaksā vairāk laikā, kad nauda maciņos strauji kļūst vai draud kļūt mazāk.

Apvienoto Nāciju apkopotie dati liecina, ka pasaulē kviešu uzkrājumi šobrīd gan ir visai lieli. Proti, tie 2019. un 2020. gada ražas sezonā varētu būt 277 miljonu tonnu apmērā, kas būtu par 3% vairāk nekā ir piecu gadu vidējais rādītājs. Līdzīgi esot arī ar rīsu uzkrājumiem – to pasaules noliktavās esot tik daudz, lai pietiktu četru mēnešu patēriņam, ziņo Apvienotās Nācijas.

Neskatoties uz to, ja ir kādi tālāki eksporta aizliegumi un izmisīgi mēģinājumi iegādāties pārtikas izejvielas, situācija tāpat var kļūt krietni drūmāka. "Mēs varam radīt krīzi tur, kur patiesībā nav nekādas krīzes," "FT" stāsta "International Food Policy Research Institute" analītiķis Džo Glaubers, kas agrāk bija galvenais ASV Lauksaimniecības departamenta ekonomists.

Mūsdienās pārtikas ražošanai un piegādēm ir ļoti globalizēta daba. Pamatā tas nozīmē, ka šādas izejvielas no viena reģiona, ko varētu saukt par "maizes klēti", tiek pārvietotas uz citu reģionu, kur tās tiek patērētas. Tiesa gan, ja ne tikai patērētājus, bet veselas valstis sāk pārņemt panika, ka tām tuvākajos mēnešos varētu neizdoties nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādes, ko var papildināt informācija par kravu plūsmas traucējumiem, tas šajā tirgū var novest pie pārmērīgas pirkšanas, kas savukārt jau nozīmētu ļoti augstas un "volatīlas" cenas un, iespējams, pilnvērtīgu pārtikas krīzi.

Pārtikas inflācija

Proti, būtiska problēma šādām valstīm jau uz tā lielo izaicinājumu fona var parādīties pārtikas inflācija, kurai palielināties daļēji liek gan augošs valstu pārtikas protekcionisms, gan tā pati "pandēmiskā" pircēju interese par pamata pārtikas produktiem. Var spekulēt - ja pārtikas inflācija dažviet sāk pieaugt nekontrolēti, var krist režīmi un sabrukt sabiedrības.

"Ja valdības ierobežo pārtikas plūsmu, var notikt sliktākais. Visi mēri, kas vērsti pret brīvo tirdzniecību, būs neproduktīvi. Eksporta aizliegumi mūsu skatījumā ir kļūda. Valstīm vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt situāciju un turpināt tirdzniecību," spriedis Apvienoto Nāciju FAO (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) galvenais ekonomists Maksimo Torero.

Uzmanība pagaidām tiek vērsta uz to pašu Krievijas rīcību. Maskava noteikusi, ka tā aprīļa-jūnija periodā maksimāli eksportēs septiņus miljonus tonnu ar kviešiem. Tā, ierobežojot savu kviešu eksportu, nodrošina, ka daļa no tiem paliks valstī, kam attiecīgi vajadzētu nozīmēt zemāku vietējo cenu. Zināmas korekcijas ieviesuši arī notikumi valūtu frontē. Piemēram, eiro cena rubļos kopš februāra vidus sarukusi par piekto daļu (krītošas vietējās valūtas cena nav vien Krievijas problēma). Tas nozīmē, ka Krievijas lauksaimniekiem izdevīgāk ir eksportēt. Tiesa gan, Krievija tāpat grib nodrošināt, ka krīzes laikā šīs valsts kvieši paliks vietējā tirgū.

Šādu dažu pārtikas izejvielu eksportētājvalstu rīcību var uzskatīt par zināmu apdrošināšanu. "FT" piebilst, ka pagaidām tā ir vairāk simboliska, lai gan, neskatoties uz to, tas tāpat ir sācis satraukt lielos pārtikas importētājus.