To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.  

Fragments no intervjas 

Kāda ir pašreizējā situācija?

Savā ziņā unikāla, vienlaikus paradoksāla.  Kāpēc? Šī valdība lieliski spēj lietot pareizos vārdus – “mazinām birokrātiju”, “pārskatām funkcijas”, “taupām budžetu”, “iestājamies par saliedētu sabiedrību”, bet izmērāmi rezultāti ne tuvu neliecina par atbilstošu darbību kopumu, kas tiešām palīdzētu sasniegt šos mērķus.  Politisko lēmumu pieņēmēju vārdos, deklarācijās, dažādos valsts nozīmes plānošanas dokumentos ir lieliskas apņemšanās un niecīgas plānošanas prasmes, lai tās īstenotos dzīvē. Tikai viens piemērs — līdz 2035. gadam Latvija vēlas dubultot IKP, tātad 2035. gada IKP jābūt apmēram 80 miljardu eiro pašreizējo 40 miljardu eiro vietā, tas nozīmē, ka ik gadu IKP jāaug vismaz par 8 līdz 10%. Lai šis no sapņa kļūtu par realitāti, tam būtu jākļūst par visaptverošu darbību kopu, orientētu uz rezultātu sasniegšanu, bet realitāte pagaidām ir pavisam cita, nekā daudz vairāk par pāris iedvesmojošām vienas ministrijas prezentācijām mums nav un ekonomiskās izaugsmes vietā ir stagnācija. 

Protams, tiem, kas pašlaik ir politisko lēmumu pieņēmēju krēslos, nav grūti izvirzīt visdažādākos, pat visambiciozākos mērķus, taču jautājums ir, vai tie ir sasniedzami, vai varam tam veltītu atbilstošus resursus un īstenošanai esam izvēlējušies pārbaudāmas un izmērāmas metodes.  LDDK biedri, Latvijas lielākie uzņēmēji, sagaida paredzamību, konsekventu valsts politiku un mērķu sasniegšanai atbilstošus instrumentus. Tas ir pamats valsts attīstībai. Un vēl jau ne tikai lēmumu pieņēmējiem, ierēdņiem, bet būtībā pilnīgi visiem Latvijā dzīvojošajiem ir jāsaprot — valsts labklājības pamats ir turīgi uzņēmumi un cilvēki, kuri maksā ievērojamus nodokļus valsts budžetā, kurš ir būtiskākais sabiedrībai svarīgu funkciju (veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, infrastruktūras, drošības) finansējuma avots. 

Faktiski, jo lielāka tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un valsts spēja atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams. Tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmēji un valsts pārvalde ir ieinteresēti, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos— augtu jau esošie uzņēmumi, gan īstenojot vērienīgus paplašināšanās projektus, gan radot jaunus objektus –  ražotnes, kam savukārt nepieciešama labvēlīga, prognozējama uzņēmējdarbības vide. Vēl vairāk, šādā situācijā valsts visu līmeņu pārvaldei un politisko lēmumu pieņēmējiem vajadzētu ne tikai uzklausīt uzņēmēju ierosinājumus, arī bažas un kritiku par jau spēkā esošo normatīvo aktu un iecerēto grozījumu, jaunu dokumentu ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā, bet arī tos kaut daļēji lūkot īstenot. Diemžēl 2026. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā, šķiet, notika pilnīgi pretējais. 

Kas ir šo bažu pamatā?

Uzņēmēji daudz ātrāk nekā valsts pārvalde jūt tirgus svārstības, un diemžēl pēdējo gadu dažāda veida satricinājumi, jo īpaši ģeopolitiskā līmenī, ir izraisījuši stagnāciju tirgū, par to dažāda mēroga uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas ir nenogurstoši brīdinājušas lēmumu pieņēmējus. Tieši šī iemesla dēļ LDDK jau pagājušā gada nogalē brīdināja par ekonomikas sabremzēšanos un šā gada pavasarī nāca ar priekšlikumu pārskatīt tēriņus, samazinot valsts izdevumus par 850 miljoniem eiro, un šādi ietaupīto naudu novirzīt valsts drošības stiprināšanai un ģimeņu atbalstam. Diemžēl budžeta izstrādes gaitā valdība tā arī nesaņēmās pārskatīt izdevumus pēc būtības un lēma visu ar izmaksu samazināšanas problemātiku saistīto atstāt nākamo valdību pārziņā.  Kas par to liecina? Publiski pieteiktais izmaksu samazinājums par 171 milj. eiro būtu jāsauc nevis par izmaksu samazinājumu, bet par izmaksu pieauguma samazinājumu, jo, salīdzinot 2025. un 2026. gada izdevumus, 2026. gada izdevumi plānoti par 804 miljoniem eiro vairāk.Protams, ir arī otrs iespējamais notikumu attīstības scenārijs — Eiropas Savienībā sākas liels ekonomiskais bums, un viss būs kārtībā, taču paļauties uz šo fantastisko scenāriju ir bīstams ceļš.  

Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka valsts jau pašlaik daudzus gadus dzīvo ar deficītu — izdevumi ir lielāki par ienākumiem, un to kompensē ne tikai ar valsts parāda pieaugumu, bet arī sedz ar ES struktūrfondu līdzekļiem. Tā kā valsts budžets tiek sagatavots, balstoties uz vienu IKP pieauguma prognozi, bet tā jau īsi pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā tiek būtiski samazināta, tad būtībā reālais valsts budžeta deficīts pat pārsniedz ES noteiktos griestus. Protams, šāda problēma nav tikai Latvijas valdībai, bet gan vairumam ES dalībvalstu valdību. 

Pēc loģikas būtu jāpārskata valsts budžeta izdevumi, taču tas vismaz līdz šim nav noticis.  Un vēl jau pastāv risks, ka ES struktūrfondu jaunās programmas kārtējo reizi aizkavēsies un 2028. gadā varam nonākt situācijā, kad ne vienai vien sfērai Latvijā finansējums būs ļoti minimāls vai nebūs vispār. Turklāt neviens jau nav garantējis, ka Latvijai arī 2028. - 2034. gadā pienāksies konkrēta ES struktūrfondu atbalsta aploksne, un nav arī zināms, cik liels varētu būt šī atbalsta apmērs. Kā būs, rādīs laiks, taču pastāv krīzes risks tikai ES struktūrfondu naudas pārrāvuma dēļ, tas būtībā jāņem vērā, jau gatavojot 2026. gada valsts budžetu, piesardzības principu ievērošana ļautu mums būt gataviem dažādiem scenārijiem. 

Kādi tad ir šie scenāriji?

Diemžēl, bet sabiedrības vajadzību nodrošināšanai atbilstošā apmērā naudu vajadzēs arvien vairāk. Bet, ja ekonomika neaugs, tad cita ceļa, kā vēl palielināt nodokļu likmes, atcelt esošos nodokļu atvieglojumus un pārskatīt izmaksu posteņus, nebūs, un tas var izrādīties jauns izaicinājums. Arī bezgalīgu aizņemšanos nevaram turpināt, jo salīdzinoši 2023. gadā valsts parāda apkalpošanai tērējām nedaudz vairāk kā 200 milj. eiro, bet 2027. gadā šie tēriņi sasniegs 690 milj. eiro (bez jaunajiem aizņēmumiem). Būtībā valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums apēd valsts attīstības iespējas, vēl jo vairāk, ja valsts (tā brīža politisko lēmumu pieņēmēju) manevra koridors būs ļoti šaurs. Darbaspēka nodokļu paaugstināšanas iespējas Latvijā ir izsmeltas, jo kopējais darbaspēka nodokļu slogs jau tāpat ir teju Skandināvijas valstu līmenī. 

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā zīmola izdevumā TOP500!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumus TOP500 un Nekustamais īpašums saņem bez maksas.