Tostarp sabiedriskajā sektorā bija 8400 brīvu darbavietu, kas ir par 2300 jeb 21,9% mazāk nekā 2024. gada trešajā ceturksnī, bet privātajā sektorā - 10 800 brīvu darbavietu, kas ir par 1400 jeb 11,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā - 1,8%.

2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 888 500 aizņemto darbavietu, kas salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni ir pieaugums par 2700 jeb 0,3%. Tostarp sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits gada laikā pieaudzis par 2600 jeb 0,9%, savukārt privātajā sektorā - par 100 jeb 0,01%.

Lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 3,8%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9% un vienkāršo profesiju pamatgrupā - 2,2%.

No nozarēm lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē - 2,9%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - 2,8% un transporta un uzglabāšanas nozarē - 2,5%.

Starp reģioniem šogad trešajā ceturksnī lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 2,8% jeb 13 600, bet mazākais brīvu darbavietu īpatsvars bija Latgalē - 1,1% jeb 700.

Zemgalē brīvas bija 1,4% jeb 900 darbvietu, savukārt Vidzemē un Kurzemē brīvo darbavietu īpatsvars bija vienāds, veidojot attiecīgi 1,2% jeb 1000.