Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu,  kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai.  Tieši tādēļ sekoju līdzi  visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares —  ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana,  kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija.  Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos. 

Nenoliedzami, ka  milzīgais inflācijas lēciens Eiropas Savienībā un ne tikai tas piespieda  centrālās bankas iedarbināt tās bremzēšanas mehānismus procentlikmju paaugstinājuma veidolā. Rezultātā pieprasījums ārvalstu tirgos, tai skaitā pēc Latvijā ražotajām precēm, saruka, un sekas varam redzēt statistikas datos — ražošanas un eksporta apjomos un ieņēmumos. Eksporta ieņēmumu kritums nozīmē arī mazāku rocību un konkrētiem uzņēmumiem, arī to darbiniekiem mazākus pirkumus, kas atkal ietekmē ne tikai citu pakalpojumu sniedzēju un preču ražotāju ienākumus, bet arī valsts maka ieņēmumu apmērus.  Latvijas iekšējā tirgū būtiskākā joma ir būvniecība + nekustamais īpašums, kas arī izjūt Eiropas Centrālās bankas procentlikmju pieaugumu. Diemžēl, bet kredītresursu sadārdzināšanās būtiski samazina cilvēku vēlmi pēc sava mājokļa, kaut arī ir attiecīga vajadzība. Protams, ir sektori, kuriem situācija ir laba vai pat izcila, tomēr tādu nav  ļoti daudz. Dati rāda, ka Latvijā pēdējo gadu laikā tautsaimniecība ir tikusi noslāpēta ar dažāda līmeņa lēmumiem, to negatīvajiem blakusefektiem, proti, dažādu sektoru politiku, kuras kopīgā iedarbība ir radījusi kaitējumu ekonomikai, tās izaugsmei.

Vai Latvijas valstij ir kādi instrumenti, risinājumi, ko darīt?

Latvija nevar ietekmēt situāciju galveno partnervalstu tirgos, bet Latvijas valsts var palīdzēt ražotājiem kļūt konkurētspējīgākiem, paaugstināt savu efektivitāti, kā arī atvērt jaunus noieta tirgus savām precēm un pakalpojumiem, tāpat arī mazināt Krievijas un Baltkrievijas nozīmi. Protams, valsts uzņēmēju vietā nevar pieņemt lēmumus un mainīties, bet var palīdzēt tiem, kuri vēlas mainīties. Domāju, ka zemākais punkts ir sasniegts un perspektīvā gaidāma ekonomiskā atveseļošanās, kuras priekšvēstnesis ir Eiropas Centrālās bankas lēmums pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā nepaaugstināt procentlikmju līmeni. 

Visu rakstu lasiet 21.novembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!