VAS
"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu
teju
pusotra gadsimta senajai neorenesanses
stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā
suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas
Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.
Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā
kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,
informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Darbu gaitā notiks ēkas fasādes
atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības
atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums
Restaurators", līguma summa – 635
634.55 eiro, kuru segs no
VNĪ kapitālieguldījumiem.
"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām
kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski
– mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas
iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to
darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada
sākumam," piebilst R. Griškevičs.
Ēkā
šobrīd atrodas "Latvijas Pasta" filiāle, kā arī
vairākas kafejnīcas un kioski,
taču vēsturiskais uzraksts "Sakta" namu rotā vēl aizvien.
Latvijas
Nacionālā vēstures muzeja
ekspozīcija
un izstāžu zāles namā - bijušajās Latvijas
Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes telpās - mājo
kopš 2014. gada maija, kamēr
muzejs gaida atgriešanos savās vēsturiskajās telpās Rīgas pilī
pēc to plānotās rekonstrukcijas.
Nams
Brīvības ielā 32 celts pēc Rīgas pilsētas aizsargmūru
nojaukšanas 19. gadsimta 60.–70. gados, kad sākās vēlāko Rīgas
centra bulvāru apbūve. 1875. gadā
Jaungulbenes muižas īpašnieks Otto fon Tranzē-Rozeneks pēc
slavenā arhitekta Heinriha Karla Šēla projekta uzcēla trīsstāvu
namu ar vairākiem dzīvokļiem neorenesanses stilā, kas kļuva par
ģimenes rezidenci.
1910. gadā
ēka nonāca Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības īpašumā
un kļuva par tās galveno mītni. Tolaik namā norisinājās aktīva
sabiedriskā darbība un atradās veikali, vienlaikus saglabājot arī
dzīvojamās telpas. 1912. gadā pēc arhitekta Mārtiņa Nukšas
projekta namam tika piebūvēts ceturtais stāvs. Pirmā pasaules
kara laikā – 1917. gadā, vienā no dzīvokļiem atradās Latviešu
strēlnieku pulku Izpildu komiteja (Iskolastrels).
Pēc
Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas, 1918. gada 27.
novembrī, namā notika Latvijas Sarkanā Krusta biedrības
dibināšanas sapulce. Sākoties Latvijas Brīvības cīņām, Rīgas
Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības telpās 1918. gada decembrī
tika formēta un atradās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku
kapteiņa Nikolaja Grundmaņa komandētā Atsevišķā studentu rota
– viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām –1933. gada
20. decembrī Latvijas armijas komandieris Mārtiņš Peniķis pie
nama atklāja studentu rotai veltīto piemiņas plāksni, ko padomju
okupācijas laikā demontēja, bet 2003. gada nogalē atklāja no
jauna.
20.
gadsimta pirmajās desmitgadēs nams kļuva par mājvietu dažādām
organizācijām: Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai,
Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa ziedojumu vākšanas birojam,
Bermontiādes laikā, 1919. gada oktobrī un novembrī – pilsētas
virtuvei, kā arī Latvijas Bēgļu reevakuācijas biedrībai.
Latvijas
Republikas laikā, 20. gadsimta 20.–30. gados, darbu ēkā
turpināja Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrība, Rīgas
Namsaimnieku biedrība, Rīgas Juristu biedrība, Vīgneru Ernesta
izveidotais un sākumā vadītais Fonoloģijas institūts, Latvijas
Universitātes studenšu korporācija "Gaujmaliete", kā arī
dažādas kafejnīcas un veikali. Biedrību telpās nereti tika
rīkoti kongresi, sanāksmes un izstādes.
Pēc
padomju okupācijas ēka pārgāja valsts īpašumā (tika
nacionalizēta) – 1940. gadā tajā izvietoja Muitas departamentu,
un jau 1941. gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts universitātes
Ekonomikas un juridiskās, kā arī Vēstures un filoloģijas
fakultātes vajadzībām, kas tur atradās līdz pat 2009. gadam. No
1966. līdz 2004. gadam nama pirmais stāvs bija atvēlēts
populārajam dāvanu un suvenīru veikalam "Sakta", ko 2006. gadā
nomainīja "Latvijas Pasta" nodaļa.