VAS
"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts
būvprojekts Latvijas
Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt
būvdarbus.
Projekta rezultātā tiks panākts 50%
siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un
apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots
ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot
ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes
loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
Projekta
ietvaros notiks ventilācijas
sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus
siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret
paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve,
fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus
ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas
ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām,
pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem,
kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un
pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.
"Būvdarbus plānots uzsākt līdz šā gada vasarai, pabeigt līdz
2021. gada vasarai,"
informē J. Ivanovskis-Pigits.
"Energoefektivitātes
paaugstināšana Nacionālā arhīva ēkā Skandu ielā ir nozīmīgs
pirmais solis ēkas attīstībai un pilnvērtīgai izmatošanai
arhīva vajadzībām. Tas palīdzēs uzlabot dokumentu saglabāšanas
apstākļus un ilgtermiņā samazināt uzturēšanas izdevumus. Ēkas
pilnvērtīgai izmantošanai, pēc energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu veikšanas, nepieciešams turpināt
darbu, veidojot jaunas, modernas dokumentu glabātavas un darba
kabinetus, lai varētu nodrošināt dokumentu pieņemšanu no
institūcijām un to saglabāšanu nākošajām paaudzēm,"
norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Būvdarbus
plānots veikt arhīvam atrodoties telpās.
Arhīvs šobrīd aizņem
¼
ēkas no kopējās ēkas platības, t.i., vairāk nekā 23 tūkstoši
m2.
Līgums
par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu
2019. gadā tika noslēgts ar SIA "LC būve" par 2,8 miljoniem eiro
(bez PVN).
Ņemot vērā
aktuālo situāciju Latvijā un pasaulē, būvniecības norise VNĪ
objektos tiek operatīvi uzraudzīta atbilstoši valdības rīkojumiem
saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem.
"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē
jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā.
Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik
būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši
pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās,
nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta
pastiprināta kontrole," informē J. Ivanovskis-Pigits.
Ieskats
ēku kompleksa Skandu ielā 14 vēsturē
Rūpnīcas
komplekss Skandu ielā 14, Rīgā celts 1990.gadā,
pēc tiem laikiem inovatīviem standartiem. Rūpnīca celta pēc
Somijas firmas "Aaro Kohonen OY" projekta un veidota kā
četrstāvu moduļveida tipa ēka – ar tērauda karkasu un korpusu,
ar īpaši piemērotiem ventilācijas un apdares risinājumiem. Tāpat
būvniecības laikā daudz izmantoti Somijā ražoti būvniecības
materiāli. Ņemot vērā, ka rūpnīca Latvijas PSRS laikos atzīta
par valstiski nozīmīgu un slepenu objektu, šobrīd nav pieejama
ēkas tehniskā dokumentācija. Latvijas PSRS laikā rūpnīca paguva
darboties vien dažus mēnešus, no plānotajiem 2 500
darbiniekiem nodarbinot 700 darbiniekus.
Pēc
Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā rūpnīca tika
reģistrēta uz atjaunotās valsts vārda. Jaunajos ekonomiskajos
apstākļos
nebija iespējams nodrošināt rūpnīcas dzīvotspēju un
līdzšinējo/plānoto funkciju.
1994.
gadā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums rūpnīcu likvidēt.
Izvērtējot rūpnīcas ēku tehnisko stāvokli, tika secināts, ka
ēkas
starpsienu un starpstāvu nestspēja ir piemērota dokumentu
glabātuves slodzei un 1997. gadā ēka tika pārreģistrēta uz
valsts vārda Tieslietu ministrijas personā un nodota Latvijas
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai lietošanā. 1996. gadā ēkai
tika izstrādāts projekts, kas paredzēja tās pielāgošanu
Latvijas valsts arhīva vajadzībām. Izvērtējot ēkas tehnisko
stāvokli un tās lielo platību,
tika pieņemts lēmums veikt daļēju (1/4) ēkas pielāgošanu,
veicot pārbūves tikai tajos ēkas stāvos,
kas ir visvieglāk pielāgojami arhīva vajadzībām.
Lai
panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu
publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā
stāvokļa uzlabojumu, VNĪ piesaistījis Eiropas Reģionālās
attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu
ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem
tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas
teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi -
Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un
Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka
Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē
Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā
un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā.
2017.
gada nogalē pabeigts darbs pie energoefektivitātes paaugstināšanas
valsts iestāžu administratīvajā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī
(Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija). Pārējos sešus projektus plānots īstenot līdz
2021. gadam.