Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Projekta īstenošana ļaus samazināt ilgtermiņa infrastruktūras izmaksas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu un cilvēkiem draudzīgu risinājumu izmantošanu būvniecībā. Projektā izmantotās tehnoloģijas ļauj gan samazināt būvniecības laikā radīto ietekmi uz vidi, gan izmantot iepriekš būvniecībai nepiemērotu teritoriju, sniedzot būtisku ieguldījumu pilsētas attīstībā. Infrastruktūras pārcelšana no Uriekstes ielas 16, Rīgā, uz jaunām telpām, mazinās negatīvo ietekmi uz Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu un gaisa kvalitāti, vienlaikus veicinot Eiropas transporta tīkla (TEN – T) infrastruktūras attīstību.

“VNĪ realizētā modernas robežšķērsošanas infrastruktūras izbūve tieši Kundziņsalā ir likumsakarīga. Tā šobrīd piedzīvo dinamisku izaugsmi, kļūstot par jauno Rīgas ostas attīstības centru. Ejot kopsolī ar ostas procesu digitalizāciju, enerģētikas transformāciju  un ilgtspējas mērķiem, Kundziņsala top par nākotnes uzņēmējdarbības vidi mūsdienīgai ražošanai, augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, viedai loģistikai un inovācijām, kas kopā stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju,” atklāj Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Robežšķērsošanas infrastruktūras izbūves projekta ietvaros izveidos mūsdienu prasībām atbilstošu, modernu infrastruktūru un darba vidi kontroles dienestu - Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta - funkciju īstenošanai. Jaunā infrastruktūra uzlabos kontroles dienestu sadarbību apkarojot nelikumīgu tirdzniecību un mazinot potenciālos drošības riskus. Savukārt jaunās iekārtas ļaus efektīvāk konstatēt mēģinājumus īstenot nelegālu vielu un lietu ievešanu valstī, kā arī paātrinās un vienkāršos muitas procesus, vienlaikus radot labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai. Kundziņsalā plānots izbūvēt stāvlaukumus kravas un vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī kompleksu ēku kopumu, kurā ietilps galvenā administratīvā ēka, kravu kontroles rentgena iekārtas ēka, kontroles paviljoni un saimniecības ēka. Galvenā ēka, kurā strādās kontroles dienesti, paredzēta ar augstākajām energoefektivitātes prasībām.

Projektēšanu un būvdarbus, kā arī kontroles dienestu funkciju izpildei nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu, veic personu apvienība “SENSUM, BBA un AE”. Jauno infrastruktūru ir plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada nogalē, lai jau 2027. gadā dienesti varētu uzsākt pārcelšanos un darbu jaunajā kompleksā. Būvdarbi norit neapbūvētā ostas teritorijā Kundziņsalā sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi un Rīgas Domi, kas paralēli īsteno jaunā ostas kontroles punkta izbūvi un jaunā satiksmes pārvada uz Kundziņsalu būvniecību. Jaunā infrastruktūra aptvers 5,9 hektāru platību. Projekta realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir piesaistīti no Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirtā granta un valsts budžeta finansējuma, kopējai summai sasniedzot 39 134 316 eiro.