Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru.  Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,”  norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Digitālā domāšana – BIM kā kvalitātes pamats

Tehnoloģiju ieviešana projektēšanā šobrīd ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras arhitektu biroji.“BIM jeb būvniecības informācijas modelēšana Latvijā joprojām tiek izmantota fragmentāri — nereti tikai kā vizualizācijas rīks, nevis pilnvērtīgs projekta vadības instruments,” skaidro SEP projektēšanas direktors Pāvels Rešetņikovs, “BIM ļauj saskaņot visu projekta dalībnieku darbu — arhitektu, inženieru, būvnieku — vienā digitālā telpā. Tas samazina kļūdas, paātrina termiņus un dod iespēju uzraudzīt katru detaļu no idejas līdz ekspluatācijai. Lai arī šī metode nav pilnīgs jaunums, Latvijā tās potenciāls vēl nav pilnībā izmantots.”Tieši šī digitālā precizitāte kļūst par vienu no būtiskākajiem kvalitātes rādītājiem mūsdienu arhitektūrā. Labi izstrādāts BIM modelis ļauj ne tikai labāk plānot izmaksas, bet arī nodrošina ilgtspējīgu ēkas uzturēšanu nākotnē. Tāpēc arī RTU plāno izveidot īpašu BIM laboratoriju, kas varētu atrasties Arhitektūras un dizaina institūta ēkā. 

Vai jaunās tehnoloģijas maina arhitekta profesijas būtību? 

“Jaunās tehnoloģijas gan efektivizē, gan arī ievērojami paplašina arhitekta darba lauku. Bieži tas paliek tik plašs, ka rada nepieciešamību arī arhitektiem specializēties – kādam vairāk uz tehniskajiem jautājumiem, kādam uz mākslinieciskajiem un konceptuālajiem, kādam uz projektu vadību vai citiem virzieniem,” uzskata arhitekts Rūdis Rudenis.“Ja kādreiz standarta prakse projektu izstrādājošajam arhitektam bija būt arī būvprojekta vadītājam, tad arvien biežāk katra no šīm lomām paliek gana apjomīga, lai tās vairs nebūtu efektīvi veikt vienam cilvēkam. Tomēr negribētos teikt, ka jaunās tehnoloģijas maina arhitekta profesijas būtību – tā nemainīgi ir vides veidošanas māksla priekš cilvēkiem. Arhitektūra un būvniecība vienkārši kļūst arvien starpdisciplinārāka un pieprasa spējas sadarboties plašākā komandām,” norāda Rūdis Rubenis.

Inovācijas materiālos un procesos

Jaunās tehnoloģijas būvniecībā nozīmē ne tikai modernākus instrumentus, bet arī gudrākus materiālus un vides risinājumus. Šie risinājumi maina būvniecības paradigmu — no īstermiņa projekta uz ilgtspējīgu sistēmu, kas kalpo vairākām paaudzēm.“Arvien vairāk arhitektu meklē līdzsvaru starp estētiku, tehnoloģiju un ekoloģiju, un tieši šī trīsvienība nosaka nākotnes arhitektūras kvalitāti,” norāda Pāvels Rešetņikovs.

Latvijas arhitektūras virziens — gudrība detaļās

Latvijas arhitektūras kvalitāti arvien vairāk nosaka spēja savienot tradīciju ar inovāciju. Ja agrāk uzsvars tika likts uz formu un estētiku, tad šodien — uz precizitāti, funkcionalitāti un ilgtspēju. Katrs kvalitatīvs projekts kļūst par pierādījumu tam, ka arhitektūra var būt gan ekonomiski pamatota, gan estētiski jēgpilna. Kā uzsver Pāvels Rešetņikovs, “mūsdienu arhitektūra nav tikai skaistums — tā ir atbildība. Atbildība pret vidi, cilvēkiem un laiku, kurā mēs dzīvojam. Tieši tur slēpjas kvalitātes būtība.”

Aizvien vairāk novērtēts ir lokālie materiāli un amatniecības tradīcijas

“Sabiedrības kultūrai ir izšķiroša nozīme. Mēs ikdienā to nepazināmies un neizjūtam, bet tas, kādā vidē esam auguši un kā esam pieraduši darīt lietas, mācoties no saviem līdzcilvēkiem, nosaka vairumu mūsu tālāko izvēļu un darbību. Mūsdienu industriālā tendence ir bijusi pēc iespējas mazāk paredzēt manuālu fizisku roku darbu un vairāk kontrolētu, automatizētu un industriālu ražošanas procesu,” norāda Rūdis Rubenis.“Tomēr Eiropā, īpaši Skandināvijas valstīs, arvien vairāk tiek novērtēts tieši tradicionālais amatnieku darbs un vietējie materiāli. Klienti, īpaši privātajā sektorā, ir gatavi maksāt vairāk par to pašu koka guļbūvi, ja to ar savām rokām (vismaz daļēji) ir izgatavojis meistars, nevis automatizēta ražošanas līnija. Tas ir skaidrojams ar dažādiem apstākļiem - vēlmi saglabāt tradīcijas, arī neatkarību mazākā vietējā mērogā spēt radīt reģionam raksturīgo dzīves vidi, bet galvenokārt - nepazaudēt prasmes, kuras bija iepriekšējām paaudzēm un nodrošināt to turpinājumu. Vietējie materiāli ir daļa no tā, kā arī no plašāka jautājuma par klimata pārmaiņu mazināšanu. Mēs vēlamies sev un nākošajām paaudzēm saglabāt ne tikai būvniecības amatu prasmes, bet arī dabisko dzīves vidi, apstākļus un resursus. Vietējo materiālu prasmīga izmantošana var mazināt resursu patēriņu un stiprināt saikni ar konkrēto vietu, izjust tai piederību,” arhitektūras un amatniecības tendences skaidro Rūdis Rubenis.

“Ikdienā mēs esam spiesti lielāko uzmanību veltīt reālajām praktiskajām iespējām. Mums ir noteiktas ekspektācijas pret dzīves kvalitāti un bieži lētāki un pieejamāki materiāli un būvniecības metodes var ātrāk sniegt kādus rezultātus. Vismaz īstermiņā. Tomēr sajūtu līmenī gribētos teikt, ka tieši šobrīd Eiropā gan politiski, gan sabiedrības līmenī ir daudz iniciatīvu, kuras meklē balansu un sinerģiju starp digitalizāciju un automatizāciju vienā pusē un tradīcijām, vietējiem materiāliem un jēgpilnu kopienas darbu otrā pusē,” norāda Rūdis Rubenis.

Koks — ilgtspējīgas arhitektūras balsts

Koks šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem būvmateriāliem Eiropas arhitektūrā. Tas atgriežas nevis kā nostalģisks simbols, bet kā augsti tehnoloģisks, konstrukcijās drošs un klimatneitrāls risinājums. Koka būves — gan publiskās, gan industriālās — kļūst par Latvijas arhitektūras vizītkarti, apliecinot, ka ilgtspējība var būt arī estētiski pārliecinoša.Koka konstrukciju izmantošana ļauj būtiski samazināt ēkas oglekļa pēdu un nodrošina ilgtermiņa noturību pret ārējiem faktoriem. Latvijā tapuši vairāki šādi piemēri — no Salaspils bērnudārza līdz kokaudzētavai “Zābaki”, kas 2025. gadā saņēma arī SEP Industriālās arhitektūras balvu par vides un funkcionalitātes līdzsvaru.

Nākotnes arhitektūra — atbildīga un ilgtspējīga

Arvien vairāk uzņēmumu un pasūtītāju izvēlas projektus, kas atbilst BREEAM, LEED vai DGNB ilgtspējas standartiem. Tas vairs nav tikai prestiža jautājums, bet ilgtermiņa investīcija — gan finanšu, gan vides nozīmē.Latvijas piemēri rāda, ka kvalitatīva arhitektūra rodas tur, kur satiekas ideja, tehnoloģija un atbildība. Arhitektūra kļūst par nacionālās identitātes daļu — tā stāsta, kā mēs domājam, ko mēs vērtējam un kādu nākotni gribam redzēt. Un šodien šis stāsts kļūst arvien optimistiskāks — gudrāks, zaļāks un cilvēcīgāks.