Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis. 

Šogad LAGB balvai tika pieteikti drosmīgi 14 komercēku un ražošanas ēku projekti. Trīs no tiem ir patiesi izteiksmīgi un drosmīgi, kas pelnīti pelnījuši vietu LAGB finālistu vidū. “Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegtās trīs industriālās ēkas nebūt nav pārsteigums. Jau 1903. gadā Rīgas straujās izaugsmes un arhitektūras tendences ilustrējošajā izdevumā “Riga und seine Bauten” industriālās ēkas tika īpaši izceltas kā pilsētas attīstības liecinieces – rūpniecība bija viens no Rīgas ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Arī šodien gada balvai pieteiktās rūpniecības ēkas apliecina gan nozares nozīmīgumu, gan industriālā mantojuma arhitektūras svarīgo lomu Latvijas arhitektūras ainavā. Tās  turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā,” norāda Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš. 

LAGB 2025 finālistu vidū trīs minētie industriālās arhitektūras projekti ir Kokaudzētavas "Zābaki", optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne un ūdens uzpildes termināls.

Kokaudzētavas "Zābaki" (autori "Mark arhitekti") projekta gaitā tika izstrādātas un uzbūvētas jaunas administrācijas, ražošanas, noliktavu un dzesētavas ēkas, kas atbilst mūsdienu prasībām. Ēku komplekss plānots, iedvesmojoties no tradicionālās Latvijas lauku viensētas, izmantojot līmētā koka konstrukcijas un neapstrādātas koka virsmas. Īpaši izceļas unikālā koka dzesētava, kas darbojas kā milzu ledusskapis, savukārt administrācijas ēkai izstrādāts individuāls mēbeļu dizains. 

Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne, ēkas un teritorijas pārbūve  ir spilgts piemērs tam, kā industriālais mantojums var pārtapt modernā arhitektūrā. Sākotnēji 1970. gados celts padomju laika objekts ir transformēts par telpu, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām un estētiskajām prasībām. Tīrtelpas šeit nodalītas no kopējām telpām, vienlaikus saglabājot vizuālu sasaisti ar ražošanas procesiem – plaši stiklojumi ļauj vērot ražošanu dažādos stāvos.

Īpašu arhitektūras vērtību rada ēkas konceptuālā ideja – optiskās šķiedras kūlis kā metafora. Tāpat kā šķiedras precīzi un niansēti pārvada gaismu, arī ēkas tēls ir veidots kā gaismas simbols: balta, skaidra un caurspīdīga fasāde, bet interjeros – dinamiskas un smalkas krāsu nianses, kas rada “krāsu kūļa” efektu. Šis risinājums apliecina, ka arī industriālās ēkas var kļūt par arhitektūras inovācijas paraugu, apvienojot funkcionalitāti ar spēcīgu estētisku vēstījumu.

Ūdens uzpildes termināls - Liepājā radīts unikāls ūdens uzkrāšanas un uzpildīšanas terminālis, kas paredzēts dzeramā ūdens eksportam uz visu pasauli – pirmais šāda tipa objekts pasaulē. Projekts apvieno inženiertehnisku inovāciju ar pārdomātu arhitektūru: lielākā daļa būvapjoma ir apbērta ar zemi, kas palīdz tam organiski iekļauties ainavā un vienlaikus nodrošina stabilu iekštelpu klimatu ūdens uzglabāšanai.

Termināļa apjoms ietver ne tikai tehniskās telpas, bet arī darbinieku biroju. Tas izvietots būves augšpusē un vizuāli atdalīts no pārējās ēkas ar “iešķiebu” formu un COR-TEN tērauda apdari, kas akcentē biroja telpas kā arhitektonisku dominanti virs inženiertehniskās būves. Šis risinājums padara termināli par spilgtu piemēru tam, kā funkcionāls objekts var kļūt par vizuāli un konceptuāli izteiksmīgu arhitektūras darbu.

“Šo projektu vērtība slēpjas to ilgtermiņa ietekmē – tie paceļ nozares latiņu un nosaka, kā nākotnē izskatīsies rūpnieciskās un komerciālās vides kvalitāte Latvijā. Tā ir arhitektūra, kas kļūst par investīciju inovācijā un ekonomikas dzīvotspējā, vienlaikus saglabājot cieņu pret cilvēku un vidi,” vērtējot darbus, norāda Oļegs Umanskis.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā “Latvijas Arhitektūras gada balva 2025” konkursā pieteiktie komercēku un ražošanas ēku objekti spilgti apliecina arhitektūras daudzveidību un spēju attīstīt nozari. Viesnīcas, biroju ēkas, tirdzniecības centri un ražošanas ēkas nav tikai funkcionāli objekti – tie nosaka pilsētas ainavu, veicina uzņēmējdarbību un rāda, kā funkcionāls dizains satiekas ar ilgtspēju.

SEP ir lielākais arhitektu birojs Baltijā ar vairāk nekā 70 arhitektiem, inženieriem, projektētājiem un BIM speciālistiem. Uzņēmums specializējas kompleksu un tehnoloģiski sarežģītu objektu projektēšanā – sākot no rūpniecības un enerģētikas ēkām līdz biogāzes un civilajiem projektiem. Kopš 2025. gada SEP papildina arī būvniecības uzņēmums SEP construction, kas ļauj apvienot projektēšanu un būvniecību vienotā, efektīvā procesā.