Postpadomju telpā nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un attīstībā ir līdzīgas problēmas.

Dzīvokļu saimnieki lēnām izaug līdz apziņai par kop- īpašuma uzturēšanu un nepieciešamajiem ieguldījumiem. Šādus secinājumus izdarīja vairums no jomas speciālistiem, kuri pagājušajā piektdienā Jelgavā piedalījās konferencē Mājokļu pārvaldīšanas pieredze un attīstība. Taču situācija mainās, kopš Eiropas Savienība prasa uzlabot ēku energoefektivitāti un valsts ir iesaistījusies finansējuma nodrošināšanā. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) organizētā konferencē piedalījās nozares speciālisti no Latvijas, Vācijas un Baltkrievijas.

Latvijā situācija mājokļu pārvaldīšanā pirms 20 gadiem bija līdzīga Austrumeiropai. Tomēr tiesiskais regulējums dažādās valstīs radījis atšķirīgus risinājumus kopīpašuma apsaimniekošanā. Galvenais mērķis visiem ir līdzīgs – energoefektīvu mājokļu radīšana, kā arī nodrošināšana ar mājokli sociāli neaizsargātas grupas.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš konferencē atzina, ka radīt jaunu ēku apsaimniekošanas modeli pirms 20 gadiem bija liels izaicinājums.

«Katrs atbildīgs par savu īpašumu,» uz galveno mērķi, kas bija jāsasniedz, norādīja A. Rāviņš. Īrnieks bija pieradis, ka ar vienu zvanu pietiek, lai novērstu komunālās problēmas, turklāt tā, ka nepieaug rēķins. Jelgavas NĪP ir dibināta pirms 20 gadiem, un tās valdes loceklis Juris Vidžis skaidro, ka pirmās ēkas Jelgavā tika atjaunotas ar Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvas (IWO) atbalstu, kas joprojām jelgavniekiem sniedz vērtīgus padomus. Jelgavas NĪP ir kā piemērs paradigmu maiņai nozarē.

Visu rakstu Ieskicē mājokļa tirgus attīstību un problēmas lasiet 19.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.