Kāda ir situācija komercīpašumu segmentā no investīciju viedokļa, kā vērtējams aizvadītais gads un kādas prognozes šim gadam, kādi pavērsieni gaidāmi?

Kopumā situācija vērtējama kā stabila, un pagājušais gads vērtējams kā labs, kopējam investīciju apjomam komercīpašumos atgriežoties virs 300 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vairāk nekā uz pusi vairāk. Ja 2024. gadā investīciju apjoms bija zemākais pēdējos gados, tad 2025. gadā tas atgriezies iepriekšējā līmenī. 2025.gadā, līdz ar EURIBOR likmes samazināšanos, tirgū atgriezās lieli komercīpašumu pārdošanas darījumi, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā investīciju apjoma. Arī kopējais darījumu apjoms 2025. gadā bijis liels, pierādot investoru ticību Latvijas komercīpašumu tirgum ilgtermiņā. Tirgū pircēju lomā turpināja dominēt Latvijas un Baltijas tirgū jau pārstāvēti investori, kuru aktivitāte un investīciju apjoms jau sasniedzis līmeni, kādu agrāk bijām ieraduši redzēt, aktīvāk iesaistoties investoriem ārpus Baltijas. 2026.gads, visticamāk, kopējā investīciju apjomā varētu būt līdzvērtīgs pagājušajam gadam vai pat labāks, tirgū atgriežoties lieliem iegādes darījumiem un “portfeļa darījumiem”, kur viena darījuma ietvaros tiek iegādāti vairāki īpašumi. Tāpat tirgū varētu atgriezties apjomīgāki biroju ēku pārdošanas darījumi, kas faktiski nav notikuši kopš 2022. gada.

Kāda šobrīd ir interese par namīpašumiem Rīgas centrā, kas izrāda interesi par tiem?  Ar ko šis segments ir pievilcīgāks investoru/pircēju ieskatā?

Vēsturisku namīpašumu iegādes darījumi ar mērķi tos atjaunot ir viens no pēdējos gados aktīvākajiem tirgus segmentiem, arī pagājušais gads nav bijis izņēmums. Šajā segmentā gadu no gada saglabājas augsts iegādes darījumu skaits, kā arī parādās aizvien vairāk jauni tirgus dalībnieki.Pēdējā laikā novērojama tendence palielināties darījumu apjomam, kuru vērtība pārsniedz 5 miljonus eiro. Namīpašumi visbiežāk tiek renovēti ar mērķi tos sadalīt dzīvokļu īpašumos un pārdot. Pēdējos gados pieaudzis to klientu skaits, kuri saglabā šos namīpašumus kā īres namus, atsevišķiem klientiem veidojot pat īres namu portfeļus, kas ļauj gan diversificēt izvietojumu pilsētā, gan optimizēt administratīvās izmaksas. Klientu loks šajā segmentā katru gadu paplašinās – sākot no pieredzējušiem attīstītājiem, kuri specializējas tieši šajā segmentā, līdz pat investoriem, kuru pamatbizness nav saistīts ar nekustamā īpašuma jomu.Stabils pieprasījums pēc dzīvojamo platību iegādes un īres, kā arī stabilais īpašumu vērtības pieaugums motivē klientus izskatīt aizvien jaunus projektus šajā segmentā. Namīpašumu iegādes segmentā Rīgā aizvien pieejamas dažādas iespējas, kas īrnieku un citu aspektu dēļ publiskā pārdošanā nemaz nav redzamas.

Kādi ir galvenie faktori, kas nosaka namīpašuma vērtību un pievilcību investoru acīs?

Protams, ka atrašanās vieta vienmēr ir svarīgs aspekts, kas būtiski ietekmē īpašuma vērtību. Taču namīpašumu iegādes darījumos būtiski ir arī citi aspekti – ēkas esošais plānojums un iespējas to pielāgot mūsdienu prasībām, tehniskais stāvoklis, it īpaši vietās, kur ir grunts problēmas un rodas plaisas.Arī juridiskie jautājumi joprojām ir aktuāli, piemēram, nesadalīts kopīpašums ar strīdu starp kopīpašniekiem un nekur nepazudušie beztermiņa īres līgumi. Klienti izteikti dod priekšroku īpašumiem, kuru plānojumus efektīvāk iespējams pielāgot mūsdienu prasībām, vērtējot ēkas kopējo tehnisko, vizuālo un juridisko stāvokli. Jāatzīmē, ka šādām pārbūvēm ļoti pateicīgas ir vecākas biroju ēkas un vēsturiskas ražošanas ēkas, kuras klienti iegādājas un pārbūvē par dzīvojamām platībām.

Rīgā turpina pieaugt jaunu, A klases biroju platības. Kāds ir pieprasījums pēc šādām modernām biroju platībām, kā tas ietekmē cenas un konkurenci?

Iepriekšējos gados Rīgā būtiski pieauga modernu biroju platību apjoms, un lielākoties visas ekspluatācijā nodotās ēkas ir gandrīz iznomātas, tomēr iznomāšanas procesā iezīmējas vairākas tendences, kāpēc, visticamāk, turpmākajos gados redzēsim lēnāku izaugsmi šajā segmentā. Iznomāšanas process bija lēnāks nekā prognozēts, un faktiski visi nozīmīgākie nomas darījumi bija jau tirgū esošu nomnieku pārcelšanās uz jaunākām ēkām, nevis jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū.Kopējo pieprasījumu pēc biroja platībām ietekmējušas tādas tendences kā attālinātais darbs un mākslīgā intelekta straujā attīstība. Neskatoties uz lēnāku jaunu platību absorbācijas ātrumu, labākajos jaunajos projektos biroja platības aizvien ir pieprasītas, uzņēmumiem vēloties atrasties modernākās un energoefektīvās ēkās. Nereti uzņēmumi pārceļas uz mazākām, bet efektīvākām biroja platībām, pielāgojot tās mūsdienu prasībām.

Ņemot vērā tirgus tendences, tādus jaunu biroju platību pieauguma tempus kā iepriekšējos gados, visticamāk, neredzēsim labu laiku, un turpmāk tirgū ienāks mazāks, bet izteikti kvalitatīvs biroju apjoms ar nomas maksām 18–20 eiro par kvadrātmetru. Jau šobrīd redzam, ka jaunākās un kvalitatīvākās biroju ēkas piedāvā 19–21 eiro/m² nomas maksu, un faktiski atrast labu jaunas A klases ēkas piedāvājumu par 16–17 eiro/m² ir izaicinājums.Pieprasījums pēc jaunajām ēkām ir, taču tas ir šaurāks, ņemot vērā gan to, ka daudzi lieli uzņēmumi jau pārcēlušies uz jaunām A klases telpām periodā starp 2022.–2024. gadu, gan to, ka nomas maksas jaunajos projektos ir augušas.

Nomnieki, kas ir gatavi maksāt šīs nomas maksas, ir mazāk, un par tiem ir liela konkurence starp iznomātājiem. Nomas maksas jaunajās ēkās nevar būt īpaši zemākas, ņemot vērā, ka citādi tām neveidojas “biznesa loģika” – būvniecības un saistītās izmaksas ir augušas, taču nomas maksas kādu laiku stagnēja un neattīstījās. Pie šīm izmaiņām ir jāpierod, un tas prasa laiku. Kādreiz 20 eiro/m² nomas maksa uzņēmumiem likās neiedomājama, taču jāņem vērā, ka Tallinā un Viļņā telpu nomas maksa ir vēl augstāka. Tā kā konkurence par maksātspējīgiem nomniekiem ir pietiekami asa, bet nomas maksas korekcijas iespējas nelielas, cīņa izpaužas dažādos papildu labumos, piemēram, pārcelšanās izmaksu kompensācijā vai bezmaksas stāvvietu piešķiršanā un tml.

Kuros nekustamā īpašuma tirgus segmentos prognozējat izaugsmi un pastiprinātu investoru aktivitāti 2026. gadā?

Prognozējams, ka augsta investoru aktivitāte saglabāsies tirdzniecības ēku segmentā, kas aizvien ir vieni no pieprasītākajiem aktīviem starp investoriem, īpaši ēkām labās atrašanās vietās ar stabiliem enkurnomniekiem. Šādus īpašumus investori labprāt iegādājas ne tikai Rīgā, bet faktiski visās lielākajās pilsētās.Tāpat prognozējams, ka augsta aktivitāte saglabāsies namīpašumu un citu ēku, kuras iespējams pielāgot dzīvojamai funkcijai, iegādē, jo šajā segmentā tirgū ir daudz iespēju, un investori tās labprāt izmanto, redzot stabilu pieprasījumu dzīvojamo platību tirgū.

Kā mainījusies investoru struktūra Latvijā - vai vietējais kapitāls dominēs arī turpmāk?

Aizvadītajā gadā Latvijas komercīpašumu tirgū ar lielu pārsvaru dominē vietējais kapitāls, un sagaidāms, ka lielā mērā šī tendence turpināsies ar atsevišķiem izņēmuma gadiem, kad tiks noslēgti lielāka apjoma darījumi.Ģeopolitiskie riski un salīdzinoši mazais tirgus ar zemāku likviditāti ārvalstu kapitālam nešķiet tik pievilcīgs. Arī atšķirība investīciju atdeves rādītājos vairs nav tik ievērojama, lai ārvalstu investori izvēlētos Latviju. Šāda tendence novērojama visā Baltijā. Tajā pašā laikā redzam, ka katru gadu vietējais kapitāls pozitīvi pārsteidz tirgu ar aizvien lielākiem darījumiem un pieaugošo darījumu skaitu.

Kādas ir Latvijas priekšrocības investoru acīs komercīpašumu tirgū?

Pēdējos gados panākts progress birokrātijas mazināšanā un digitalizācijā būvniecības nozarē, kas būtiski uzlabo Latvijas konkurētspēju investoru acīs. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas tirgus ir mazāk piesātināts faktiski visos komercīpašumu segmentos, līdz ar to var uzskatīt, ka iespēju Latvijā ir vairāk. Kopumā arī nekustamā īpašuma cenas Latvijā ir salīdzinoši zemas, ar labu izaugsmes potenciālu nākotnē.