Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Cenu līmeni otrreizējā tirgū lielākoties nosaka tirgus aktivitāte - jo lielāks pieprasījums, jo pārdevējiem ir iespēja noteikt augstāku cenu par īpašumu. Savukārt jaunajos projektos cenu līmeni būtiski ietekmē arī būvniecības izmaksas, kuras turpina palielināties.

Viļņas mājokļu cenu kāpums lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas pēdējā desmitgadē audzis par 13%. Tas kopā ar investīcijām un dinamisku darba tirgu būtiski ietekmē mājokļu tirgus attīstību. Plašais pakalpojumu klāsts un karjeras iespējas veicina gan jaunu ģimeņu un speciālistu, gan uzņēmēju interesi par nekustamo īpašumu, tādējādi mājokļu cenas Viļņā aug straujāk nekā citos Baltijas reģionos.

Savukārt mājokļu tirgus aktivitāti Rīgā galvenokārt veicina algu pieaugums, plašais jaunuzbūvēto mājokļu piedāvājums un EURIBOR likmju samazināšanās, kas veicina arī kreditēšanu. Tajā pašā laikā, neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, Latvijā turpina uzlaboties ekonomiskie rādītāji - 2025. gada otrajā pusē sāka atgūties privātais patēriņš, un sagaidāms, ka mājsaimniecību tēriņi arī 2026. gadā būs viens no galvenajiem ekonomikas balstiem. To varētu noteikt turpmāks pirktspējas kāpums, kā arī noturīgs darba tirgus un bezdarba samazināšanās.

"Luminor Bank" dati liecina, ka pērn Latvijā palielinājās gan izsniegto kredītu apmērs, gan vidējā aizdevuma summa. Turklāt 54% no visiem mājokļu kredītiem Latvijā tika izsniegti Rīgā, bet gandrīz katrs ceturtais - Pierīgā un reģionos. Latvijā kopumā iedzīvotāji ar bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū, un popularitāti saglabā dzīvokļi sērijveida ēkās. To, visticamāk, ietekmē vispārējais dzīves dārdzības pieaugums, kas mudina pircējus izvēlēties finansiāli pieejamākus risinājumus, kā arī plašā dzīvokļu pieejamība padomju laikos celtajās ēkās, kas ir izplatītas Rīgas mikrorajonos. Vienlaikus pēdējos gados pieprasījums pēc dzīvokļiem sērijveida ēkās un jaunajos projektos izlīdzinās, jo, neraugoties uz augstāku sākotnējo cenu, jaunie mājokļi ir energoefektīvāki un to uzturēšana izdevīgāka.

Bankā arī min, ka Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu joprojām ir būtiski izdevīgāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

Tāpat bankā norāda, ka patlaban nekas neliecina, ka nekustamo īpašumu cenas varētu kristies. Arī šogad mājokļu cenas varētu pieaugt 5-10% robežās. Cenu prognozes ilgākam periodam ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomikas rādītāji - inflācija, algu līmenis, iekšzemes kopprodukts, Eiropas Centrālās bankas lēmumi, kā arī energoresursu cenas kopumā.

"Luminor Bank" Latvijas filiāle pēc aktīvu apmēra ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".