Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu
sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas
valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds
Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības,
varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā
desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.
"Gribam sasniegt mērķi, ka
līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un
dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības
standartiem," tā E. Valantis.
Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam
uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir
iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju
siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir
1000 mājas.
Salīdzinājumā pret kopējo (40 000 ) šādu daudzīvokļu māju
skaitu Latvijā, tad pēc E. Valanta sacītā, divos plānošanas periodos pat
pie salīdzinoši lielām atbalsta summām ir izdevies siltināt tikai 1/40
daļu. Vienlaikus pieņemot, ka daļa no mājokļiem netiks izmantota (30%
no dzīvojamām ēkām un 10% nedzīvojamām ēkām nebūs lietderīgi atjaunot)
kopējā siltināmā platība dzīvojamām ēkām - 56 milj. m2 un kopējā
siltināmā platība nedzōīvojamām ēkām - 18,4 milj. m2.
Mājokļi noveco
"Mājokļi nākamos 30 gadus būs izaicinājums," uzsvēra E. Valantis.
Viņš atsaucās uz Valsts kontroles secināto, ka ēkas netiek uzturētas
pienācīgi - lielā mērā tāpēc, ka Latvijas mājsaimniecībām
ienākumu ir tik, cik ir. "Statistika rāda divējādu ainu, jo
mājsaimniecības 15% no saviem ienākumiem tērē mājoklim, kas,
salīdzinājumā ar OECD valstīm, ir viens no zemākajiem rādītājiem. Bet
no otras puses, tas parāda, ka mazais procents ir tieši uz ēku rēķina," tā
E. Valantis.
Viņš atgādina, ka, pateicoties privatizācijai un
denacionalizācijai, dzīvojamais fonds ir īpašumā un tikai maza
sabiedrības daļa dzīvo īrētā mājoklī, savukārt Eiropā vidēji 30%
mājsaimniecību dzīvo īrētā mājoklī, Latvijā tikai ap 20%. "Tā kā
mājoklis ir īpašumā, tad mājsaimniecības, kurām ir zemi ienākumi, neko
neiegulda tā uzturēšanā, un mājokļi nolietojas," skaidroja E. Valantis.
Viņaprāt, ir jāmeklē risinājumi, lai šo situāciju mainītu. "Latvijā,
salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, jaunuzbūvēto mājokļu skaits ir ievērojami
mazāks (Latvijā ap 1000, Lietuvā ap 5000, Igaunijā ap 3000) un arī
investīcijas šajā segmentā ir ievērojami mazākas," tā E. Valantis. Viņš
atzīst, ka tādējādi dzīvojamais fonds Latvijā noveco, jo ap 45% ir
pirmskara laika būvētās ēkas, vairāk nekā 50% ir padomju laikos būvētais un
tikai 4% no mājokļiem uzbūvēti, tā dēvētajos, jaunajos laikos.
Mazāks ienākuma nodoklis
Mājokļu energoefektivitātes mērķu sasniegšanai, pēc E. Valanta sacītā,
būs nepieciešama "burkāna principa" ieviešana, ko varētu pārņemt no
Skandināvijas valstīm. "Lai motivētu cilvēkus ieguldīt savā mājoklī,
varētu paredzēt, ka no maksātāja algas izslēdz ēku atjaunošanas un
pārbūves izdevumus 50% apmērā no darbaspēka izmaksām līdz 2000 eiro
gadā, tādējādi legalizē darbu veikšanu, kur ir salīdzinoši augsts ēnu
ekonomikas īpatsvars, jo tādi pasākumi kā elektroniskā darba laika
uzskaite šajos objektos nestrādā," skaidroja E. Valantis. Viņš norādīja
uz Somijas piemēru, kur šāds risinājums būtībā ir fiskāli neitrāls, jo,
motivējot ēku remontus veikt legāli un darabspēka nodokļa slogam esot
42%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides tiks kompensētas ar papildus
iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem un papildus ieņēmumiem no
būvdarbu legalizācijas.
Cits nodoklis
Tā kā ne visi ir strādājoši, tad otrs, iespējamais instruments būtu
piemērojams mazo ienākumu saņemējiem, tostarp pensionāriem. Proti, ar
nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību un novērst situāciju, kad
daudzdzīvokļu mājas īpašnieki tiek sodīti par ieguldījumiem ēkas
atjaunošanā, jo pieaug tās kadastrālā vērtība. Vienlaikus šo nekustamā
īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu kompensētu ēku remonta darbu
legalizācija.
Simtiem gadu
Ekonomikas ministrija arī iesniegusi priekšlikumus Nacionālās
attīstības plānam 2021.-2027. gadam attiecībā uz ēku energoefektivitātes
mērķu sasniegšanu uz 2050. gadu. Proti, energoefektivitātes
paaugstināšana dzīvojamās ēkās – 450 milj. eiro, vēl 200 milj. eiro
energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās, 100 milj. eiro -
energoefektivitātes paaugstināšana un resursu efektīva izmantošana
privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos. Turklāt atbalstam
privātpersonām mājokļa iegādei vai būvniecībai – 110. milj. eiro,
sociālo mājokļu pieejamībai – 200 milj. eiro un 473 milj. eiro kā
atbalsts ilgtspējīgu, zemu būvniecības un ekspluatācijas izmaksu
mājokļiem primāri teritorijās ar jaunu darba vietu potenciālu. "Politiķiem būs jāizdara izvēle," situāciju vērtēja E. Valantis.
"Latvijā ir 690 000 dzīvokļu un, ja jaunus ik gadu uzbūvē apmērm 1000. Šādā tempā esošā dzīvojamā fonda atjaunošanai vajadzēs 690 gadu,"
norādīja Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Vanags.
Viņš norādīja, ka dzīvojamā fonda atjaunošana nozīmē ne
tikai jaunu būvniecību, bet arī esošo siltināšanu. "72% Rīgas
iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, bet energoneefektīvos
mājokļos. Lai arī "Altum" ir ļoti laba mājokļu programma, tomēr 80% visu
darījumu notiek tieši ar padomju laikos būvētajos namos esošajiem
dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos," skaidroja M. Vanags.
Viņaprāt, "Altum"
programma varētu būt stimuls tieši tiem, kuri iegādājas jaunu vai
siltinātu energoefektīvu mājokli — maksimālais garantijas segums –20%. "Ja cilvēks izvēlas iegādāties energoefektīvu mājokli, tad pirmā
iemaksa būtu 5% – minimālais iespējamais," tā M. Vanags. Viņš norādīja, ka
šāds risinājums gadā maksātu tikai 0,7 milj. eiro. "Ja būtu notikusi
pāreja uz portfeļa garantiju sistēmu, tad nepieciešamais finansējums
būtu samazinājies no 7,1 milj. eiro līdz 4,5 milj. eiro un ietaupījumu
varētu novirzīt energoefektīvu mājokļu iegādes veicināšanai," rosināja M.
Vanags.