Viņš stāstīja, ka "Kaamos" ir bijuši projekti gan Somijā, gan Gruzijā, no kuriem gan tagad uzņēmums ir izgājis ārā, veiksmīgi pārdodot biznesu. Uz Latvijas tirgu "Kaamos" bija skatījies jau 15 gadus, taču uzņēmums līdz šim nebija saticis pietiekami aktīvu vietējo partneri, lai savus mērķus realizētu un spertu galējo soli.

"Latvijas tirgus ir ļoti perspektīvs, jo no Tallinas un Viļņas tirgus tas atpaliek par apmēram pieciem gadiem gan cenu, gan apjoma ziņā. Turklāt Latvijā ir mazāka konkurence attīstītāju starpā, kā arī ir zemākas zemes cenas. Igaunijas tirgū lielākā konkurence ir pat ne par dzīvokļu pārdošanas iespējām, bet zemes iegādes iespējām. Latvijā ir diezgan plašas iespējas iegādāties zemi," stāstīja Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka paralēli celtniecībā esošā projekta "Divi krasti" Ķengaragā pabeigšanai ir plānots projekts Āgenskalnā, kas šobrīd nedaudz ir iekavējies birokrātisku un juridisku jautājumu dēļ. 

https://www.db.lv/zinas/kapec-buvnieki-vairas-no-rigas-498393

Tādēļ pagaidām nav zināms, kad "Kaamos" sāks projekta būvniecību, lai gan ēkas jau ir uzprojektētas. Āgenskalnā ir plānoti apmēram 300 dzīvokļi. Lielākā māja būs 170 metrus gara - bijusī fabrika "Aurora" -, kuru plānots izbūvēt ar modernu plānojumu un tuvu oriģinālajai fasādei, turklāt izmantojot oriģinālos ķieģeļus.

Savukārt Mežaparka projektu "Kaamos" plāno sākt būvēt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Šajā projektā būs divas 12 stāvu dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļu cenas būs pieejamas relatīvi plašam iedzīvotāju lokam.

"Tāpat aktīvi skatāmies jaunas zemes iegādes iespējas, jo "Kaamos" mērķis ir aizņemt 10% Latvijas nekustamā īpašuma attīstītāju tirgus, kas šobrīd Rīgas gadījumā ir apmēram 200 jaunu dzīvokļu gadā. Mēs plānojam augt līdz ar tirgu, tādēļ tie varētu būt 300 dzīvokļi gadā vidējā termiņā," sacīja Buks-Vaivads.

Jautāts, cik gadu laikā plānots sasniegt šo mērķi, Buks-Vaivads sacīja, ka mērķis ir to sasniegt aptuveni divu gadu laikā. Vienīgais šķērslis šī mērķa sasniegšanai esot tas, cik ātri "Kaamos" spēs iegādāties jaunas zemes un apstiprināt projektus. 200 dzīvokļi faktiski nozīmē apstiprināt četrus līdz piecus jaunos projektus gadā.

Naudas izteiksmē šie plāni nozīmē apmēram 20 miljonu eiro investīcijas gadā tieši dzīvokļu segmentā, norādīja Buks-Vaivads.

"Tāpat mums ir mērķis būvēt nomas komercobjektus. "Kaamos" stratēģija ir būvēt biroju ēkas un paturēt tās īpašumā ilgtermiņā. Arī Rīgā mums ir šādi plāni. Piemēram, Tallinā esam uzbūvējuši "Depo" veikala ēku, esam ēkas īpašnieks, un "Depo" ir ilgtermiņa nomnieks. Šādas sadarbības mēs aktīvi meklējam arī Rīgā. Mums ir gan zināšanas, gan kapitāls, lai šādus projektus īstenotu," sacīja Buks-Vaivads.

Vaicāts, vai ir jau konkrētāki šādu projektu plāni, Buks-Vaivads norādīja, ka biroju segmentē "Kaamos" šādas sadarbības iespējas vēl meklē.

"Tāpat mēs meklējam jaunus zemes gabalus tālāku projektu attīstībai dzīvokļu segmentā. Rīgā mums nav aizspriedumu ne pret vienu apkaimi, pārsvarā mēs skatāmies uz iedzīvotāju skaitu, cik labvēlīga ir vide, un skatāmies uz otrreizējā tirgus cenām," piebilda Buks-Vaivads.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.