Tādu ainu iezīmēja Ministru kabineta sēde, kurā tika skatīti sagatavotie grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka atbalsta sniegšanas veidu, kārtību, nosacījumus, grupas, kurām sniedzams atbalsts, kā arī piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu noteiks Ministru kabinets ar noteikumiem. Ekonomikas ministrija norāda, ka līdz 1941.gadam Latvijā uzbūvēti 45% no visa daudzdzīvokļu ēku skaita, savukārt no 1961. līdz 1992. gadam Latvijā uzcelti 53% no dzīvojamā fonda, bet kopš 1993.gada no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 2%. Latvijā novērojama ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās, gadā tiek uzbūvēti tikai 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita Latvijā.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš uzsvēra, ka vispirms ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas pozitīvu atzinumu parlamentā akceptētiem grozījumiem likumā un tikai tad varēs valdībā iesniegt konkrētu noteikumu projektu par to, kā šo īres namu jautājumu risināt un kas tajos dzīvos.

Svarīgi, lai šim pasākumam nebūtu būtiskas ietekmes uz valsts budžeta deficītu, vienlaikus tas nav grants, bet gan uz tirgus principiem balstīts atbalsts. Tas būtu ilgtermiņa (uz 30 gadiem) aizņēmums no valsts kases ar fiksētu zemu procentu likmi (var fiksēt uz 5/10 gadiem vai visu periodu). «Respektīvi, Valsts kasē naudu aizņemtos pašvaldību kapitālsabiedrības, kas arī kļūtu par īres mājas īpašnieku un izīrētu dzīvokļus cilvēkiem, kuriem būtu interese doties strādāt uz attiecīgo vietu,» skaidroja J. Salmiņš. Viņš norādīja, ka uz šādu pašvaldību īres dzīvokļu piešķiršanu nevarēs pretendēt cilvēki ar ļoti lieliem ienākumiem. «Plānojam, ka atbalsta mērķa grupa būtu tāda, kur mājsaimniecības gada ieņēmumi nebūtu lielāki par 34 000 eiro. Tas nozīmē - ģimene, kur ir divi bērni un divi pieaugušie, kur katra ienākumi mēnesī ir 1400 eiro,» skaidroja J. Salmiņš. Viņš arī norādīja, ka šis kritērijs izslēdz no atbalstāmo loka ģimenes, kuras ir turīgas un var iegādāties mājokli par tirgus cenām. Uz īres dzīvokli varēs pretendēt nozaru kvalificēti speciālisti, kādu attiecīgajā pašvaldībā trūkst, kā arī pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti – ārsti, skolotāji. «Piemērs ir Pierīgas pašvaldības, kurās strauji pieaug bērnu skaits, tiek celti jauni skolu un bērnudārzu korpusi, bet pedagogu trūkst, tajā pašā laikā skolotāji no reģioniem ir gatavi nākt strādāt, bet ir liela problēma atrast īres dzīvokļus,» skaidroja J. Salmiņš. Viņš kā vēl vienu grupu, kura varēs pretendēt uz pašvaldību īres dzīvokli, min ģimenes ar bērniem. Tikšot paredzēts, ka 10% no šiem īres dzīvokļiem varētu aizņemt arī citas grupas. Vienlaikus ir paredzēts limits – 150 dzīvokļi republikas nozīmes pilsētās, bet novados ne vairāk kā 100 dzīvokļi.

Visu rakstu Pašvaldību īres namiem vajag ES akceptu lasiet trešdienas, 17.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.