Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē. 

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Secināts, ka periodā starp 2000. un 2020. gadu iedzīvotāju skaits tuvējā Pierīgā pieaudzis par 20%. Kamēr galvaspilsētā dzīvojamais fonds atjaunojas lēnām un tā izmaksas ir augstas, dzīve piepilsētā piedāvā lielāku dzīves telpu (Rīgas centrā vidēji 56 m2, Pierīgā 92 m2). Dzīve Pierīgā piedāvā privātu, zaļu ārtelpu, drošu vidi, pieejamas pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestādes, sociālos pabalstus, kas vidējā termiņā nodrošina ģimenēm pievilcīgāku dzīves vidi. Līdz ar vispārēju automašīnu skaita pieaugumu arvien lielāks iedzīvotāju skaits var balansēt starp darbu galvaspilsētā un dzīvi Pierīgā. 

Daudzdzīvokļu namu rajonos dzīvo 72% rīdzinieku. "Kamēr interese par kvalitatīvu dzīves vidi pieaug, sarežģīta īpašumu struktūra daudzdzīvokļu namos nozīmē, ka iespējas vienoties, atrast līdzekļus un uzlabot dzīves telpu ir ļoti ierobežotas (kāpņutelpas, pagalmi, autostāvvietas, bērnu laukumi). Rezultātā straujākais iedzīvotāju skaita kritums fiksēts tādās pilsētas apkaimēs kā Purvciems, Ķengarags, Pļavnieki un Imanta," liecina pētījums.

Tajā arī secināts, ka faktiskā Rīgas teritorija būtiski pārsniedz Rīgas administratīvās robežas: "Ja daļa Rīgas iedzīvotāju migrācijas koncentrējas tuvajā Pierīgā (Mārupe, Stopiņi, Babīte, Garkalne), būtiska iedzīvotāju daļa izvēlējusies arvien tālākas pilsētas - Salaspils, Jūrmala, Carnikava, faktiski izvēršot Rīgas metropoles areālu līdz pat Mērsragam. "

Pētījumā arī norādīts, ka Rīgā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās, kamēr pensijas vecumu sasniegušo skaits palielinās. Šāda iedzīvotāju struktūra rada arvien lielāku demogrāfisko slodzi uz strādājošiem un būtiskus izaicinājumus pilsētas sociālajam budžetam. Nodokļiem aizplūstot uz Pierīgu, dzīve Rīgā sadārdzinās. Sociālo pakalpojumu izmaksas pieaug gan Rīgas administrācijai, gan iedzīvotājiem. 

Pētījumā identificēti un iezīmēti trīs galvenie nākotnes virzītājspēki Rīgas attīstībai tuvākajā desmitgadē: pilsētas kultūras ekonomika, topošā Rīgas studentu pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā un plaukstošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors. Pētījums rāda, ka viens no drošiem veidiem, kā atdzīvināt pilsētu, bremzēt negatīvo demogrāfijas tendenci un veicināt konkurētspēju, ir izmantot kultūru kā instrumentu pilsētas attīstībai. “Kompaktāka un dzīvojamāka Rīga palīdzēs izbeigt talantu un darbspējas vecuma iedzīvotāju aizplūšanu uz Rietumiem un piesaistīs tai ļoti nepieciešamos jaunus ieguldījumus un darbavietas. Kultūra var kalpot kā dzinējspēks ekonomikai un talantu piesaistei, tā ir īpaši svarīga pilsētas dzīvojamības zīme,” pētījuma rezultātus komentē pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.