Ja šiem apjomiem pieskaita arī platības, kurās saimniekošanu ierobežo dažādi liegumi un vides nosacījumi, tad kopējais neizmantotās zemes apjoms ir vēl krietni lielāks. „Lauku atbalsta dienests ik gadu apkopo datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir vērtīgs resurss, kas, atbildīgi apsaimniekots, sniedz ieguvumus gan saimniecībai, gan videi.

Atšķirīgi datiLauku atbalsta dienesta dati rāda, ka 2024. gadā vislielākais skaits hektāru, kuri stāv dīkā, bija Rēzeknes novadā – 17 429 ha, Augšdaugavas novadā - 13787 ha, Ludzas novadā — 11 872 ha, daudz neatpaliek arī Madonas novads ar 10 965 ha un Balvu novads ar 10 182 ha. Tas nav maz, vienlaikus Rēzeknes novadā neizmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars pērn bija 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, taču tajā pašā laikā nekoptās lauksaimniecības zemes īpatsvars Salaspils novadā bija 41%,  Mārupes novadā – 27%, Ķekavas novadā – 25%, Ropažu novadā - 24%. Savukārt Dobeles, Saldus, Varakļānu novadā lauksaimniecībā neizmantotās zemes īpatsvars bija tikai 2%, Jelgavas novadā —  tikai 3%, Kuldīgas novadā - tikai 5%.

Neapsaimnieko, jo nespēj

N. Šmits norāda, ka Latgalē un īpaši Vidzemes augstienē zeme netiek apsaimniekota nevis nevēlēšanās dēļ, bet objektīvu apstākļu dēļ – ierobežota piekļuve laukiem, zema augsnes kvalitāte (zemas vērtības ballēs), nolietotas vai neizbūvētas meliorācijas sistēmas un citi faktori. Kā katrai lietai, arī šeit ir savs pozitīvais aspekts. „Faktiski šie vairāk nekā 188 000 hektāri šobrīd ir uzskatāmi par īpašnieku brīvprātīgu ieguldījumu dabas daudzveidībā – tās ir teritorijas, kurās notiek dabiskie procesi bez cilvēka iejaukšanās,” piebilst N. Šmits.

Visu rakstu lasiet 28.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.