Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku
jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes
dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.
Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir
pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no
īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.
Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek
piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu
rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs
redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien
ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem
pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā
individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante
Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate
darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot
pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko
šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji
iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi
par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā
ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai
dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko
iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks
aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti
neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu,
pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā
gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk
būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir
pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku
cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.
Tāpat ir jāatceras, ka šobrīd izteikti lielāko daļu no
īpašumiem pircēji iegādājas, izmantojot hipotekāro kredītu. Finansējuma apjomu
no bankas puses, savukārt, ierobežo nekustamā īpašuma vērtējums. Šis vērtējums neiekļauj
kustamo mantu, līdz ar to prasītā papildu samaksa var atturēt ļoti daudzus
potenciālos interesentus.
Laba, gaumīga un acīmredzami kvalitatīva dzīvokļa apdare
var paaugstināt īpašuma vērtību un pircēji to novērtē. E. Ažīte, balstoties no
personīgās pieredzes, saka: «Kvalitatīvi materiāli neitrālos toņos - tādu
apdari gandrīz vienmēr klienti novērtē un starp vairākiem līdzīgiem
piedāvājumiem var nosliekties par labu šī īpašuma iegādei. » Tomēr cerēt,
ka ekskluzīvas mēbeles, dārgas skaņu iekārtas un citas ekstras, kas kādu laiku
kalpojušas mājokļa iepriekšējiem saimniekiem, īpašuma vērtību paaugstinās tādā
apmērā, kā izmaksas sākotnēji, nav prātīgi. Pārvērtētai īpašuma starta
cenai neizbēgami seko tās samazinājumi. Par īpašumu, kas atrodas tirgū ļoti
ilgu laiku un piedzīvo vairākus cenas samazinājumus, pircēji bieži vien vairs
nav gatavi maksāt pilnu tirgus cenu. Tie zaudē reputāciju un rada bažas pircēju
acīs, līdz ar to summa, par kādu beigās notiek darījums, mēdz būt zem vērtības,
ko sākotnēji noteicis profesionālis bez personīgas saiknes ar īpašumu.