Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.
Vēsturiskais
Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu
daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā
ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs.
Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar
sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un
citām.
"Vēlamies
atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās
degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā
kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem
attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu
pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij
nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.
Kultūras
ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone pauž: "Kultūras ministrijas ieskatā
būtiski, lai arī pēc iespējamās Tetera nama īpašnieku maiņas tiktu nodrošināta
iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja veidoto
ekspozīciju par cilvēka un varas attiecībām padomju okupācijas laikā: PSRS
baisākā varas instrumenta – Valsts drošības komitejas - darbību Latvijā,
un šī represīvā orgāna ietekmi uz mūsu tautas likteņstāstu."
"Latvijas
Okupācijas muzejs ir pārliecināts, ka daļai telpu bijušajā LPSR Valsts drošības
komitejas ēkā jeb tā dēvētajā "Stūra mājā" ir jāpaliek sabiedrībai
pieejamām muzeja statusā. "Stūra mājas" projekta darbības gados esam
pārliecinājušies, ka komunistiskā režīma represīvā dienesta darbības izpēte un
eksponēšana interesē visplašāko sabiedrību. Tāpēc muzejs atbalsta VNĪ
centienus piešķirt funkcionalitāti arī pārējiem ēkas stāviem, tai skaitā virzot ēku uz pārdošanu, vienlaikus
saglabājot muzeju pirmajā stāvā un pagrabā. Muzejs gribētu turpināt izmantot ne
tikai valsts aizsargātās pirmā stāva un pagrabstāva telpas, kas ir iezīmētas kā
valsts nozīmes vēstures piemineklis, bet apsvērtu arī iespēju izpētīt un
eksponēt citas telpas pagrabā, piemēram, bumbu patvertni ar nodalījumiem
ieslodzītajiem," informē muzeja direktore Solvita Vība.
Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, izskatītas dažādas
īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp pērn tika rīkotas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz
tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts
īpašumā.
Apzinot tirgus
dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas
viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības
un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas
finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru
kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu
drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru
veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu.
Saskaņā ar VNĪ stratēģiju tiek attīstīti īpašumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes
vajadzībām. Pārējie objekti pakāpeniski tiek iznomāti vai pārdoti. Tā kā
īpašums pieder VNĪ, par tā atsavināšanu ir tiesīga lemt VNĪ valde un padome.
Saskaņā
ar 2019. gada nogalē SIA "VGP Ekspertu grupa" veikto novērtējumu ēkas vērtība ar
muzeja ilgtermiņa nomu ir aptuveni 4,25 miljoni eiro (4
247 000 eur). Drīzumā tiks izziņota izsole.